Somijas simtgades svinēšanai katrs var pieteikt savu ieceri
„Mēs jau kļūstam mazliet nervozi, jo atlikušas ir vien 73 dienas,” - pirmā no reģiona simtgadniecēm jau skaita dienas līdz svētku starta šāvienam: Somija savu simtgadi sāks svinēt jau šajā gadumijā. Savu neatkarību tā pasludināja 1917.gada 6.decembrī, bet svētki ilgs visu gadu, stāsta Somijas simtgades programmas vadītāja Suvi Innile (Suvi Innilä):
„Mēs svinēsim savu simtgadi piecos kontinentos un 70 valstīs. Mūsu programma ir tiešām apjomīga un turpina augt, jo esam izveidojuši atvērto pieteikumu sistēmu, kurā jebkurš var pieteikt savu svētku ieceri. Šobrīd mums ir jau tūkstoš deviņsimt dažādu projektu, un notikumu kopskaits jau ir mērāms desmitos tūkstošu.
Tā kļuvusi par tādu kā tautas kustību, un tajā ir tik daudz entuziasma! Šī brīvā pieteikšanās nozīmē, ka mūsu programma izskatās, izklausās, garšo un smaržo kā mēs paši. Tā ir tieši tik daudzveidīga, kāda ir Somija un tās ļaudis.”
Somi savā simtgadē atskatīsies gan uz valsts neatkarības vēsturi, kura - atšķirībā no Baltijas valstīm - nav tikusi pārtraukta, gan ar saukli „Kopā” lūkosies nākotnē. Tā kā pati svētku diena ir ziemā, lielākās svinības Somijā gaidāmas 100 dienas iepriekš – augusta pēdējās nedēļas nogalē.
„Uz to ļoti aicinām arī latviešus, jo šajās dienās Somijā būs ļoti daudz dažādu notikumu. Piemēram, 40 kori dziedās 28 dažādos dabas parkos; visā Somijā iedegsies ugunskuri un notiks lieli āra pikniki. Laiks būs izcils, to mēs jau esam pasūtījuši,” smejas Innile.
Lietuvieši godinās valsts dibinātāju tālredzību un drosmi
Ar saukli „Nākotnes iedvesmoti” kā pirmā no Baltijas valstīm savu simtgadi 2018.gada 16.februārī svinēs Lietuva, kuras valstiskumam gan ir daudz senākas saknes. Kā norāda Lietuvas Simtgades biroja vadītājs Rolands Kazlausks (Rolandas Kazlauskas), savās svinībās lietuvieši vēlas godināt mūsdienu Lietuvas dibinātāju tālredzību un drosmi:
„Mūsu tālejošais simtgades svinību mērķis ir darīt šodienas lietuviešus sabiedriski aktīvākus un atbildīgākus par savas valsts nākotni, lai mēs varētu svinēt arī nākamo simtgadi. Lietuvas svinību programma ietver gan vēsturiskas publikācijas, gan jaunus pieminekļus un infrastruktūru, kas būs paliekoša vērtība.
Protams, būs arī lieli dzimšanas dienas svētki 16.februārī, kad tiks pacelti visu trīs Baltijas valstu karogi, Ģedimina prospektā degs ugunskuri un vienlaikus zvanīs visi Lietuvas torņu zvani.”
Ar saukli „Dāvināsim Igaunijai!” simtgadi svinēs igauņi
Kopības sajūta – tie ir vārdi, ko atkārto visu valstu simtgades svinību rīkotāji. Sajūta, ka gribas lepoties ar savu valsti un darīt tai labu. Kā to panākt? Igauņi savai simtgadei izvēlējušies saukli „Dāvināsim Igaunijai!” un, līdzīgi kā Latvijas svinību rīkotāji, aicina simtgadi svinēt ļoti personiski – kā dzimšanas dienu, stāsta igauņu Simtgades programmas vadītāja Mārja-Līsa Soe:
„Dāvana – tas ir jebkas, kas var darīt mūsu dzīvi labāku. Tā var būt maza labestības izpausme, tas var būt kāds mākslinieka darinājums, jebkas tiks pieņemts ar prieku. To mēs sakām katram Igaunijas iedzīvotājam: jūs visi esat laipni lūgti šajos svētkos!”
Vairākas dāvanu idejas tiešām liek priecāties par kaimiņu izdomu. Piemēram, jau sāktā ozolu stādīšanas kampaņa, arhitektu sabiedrības iecere labiekārtot publiskās telpas 16 Igaunijas pilsētās vai 23 Igaunijas teātru sadarbība, iestudējot jaunas izrādes katram par savu vēstures posmu. Ievērību pelnījusi arī mūzikas skolotāju ideja: katram bērnam savu mūzikas instrumentu, kam valsts atvēlējusi vairāk nekā miljonu eiro, papildus aicinot kampaņu atbalstīt arī vietējiem uzņēmējiem, stāsta Mārja-Līsa Soe:
„Šīs kampaņas mērķis nav sagādāt mūzikas instrumentu katram talantīgam bērnam, bet gan katram bērnam, kam tas var sagādāt prieku. Pat ja viņš nevar noturēt melodiju, tā sajūta, ka tu spēj nospēlēt kaut vai pāris akordus savai mīļākajai dziesmai, dod pārliecību, ka tu esi spējīgs ko sasniegt.”
Igaunijas simtgades programma ilgs no 2017.gada aprīļa, kad pirmoreiz tika nospraustas valsts robežas, līdz 2020.gada februārim, kad Tartu parakstīja miera līgumu. Rīkotāji visi kā viens uzsver, ka svinību gatavošanā neizjūt sāncensību, gluži otrādi – esot izveidojusies lieliska sadarbība, kurā viens otru pamudina uz jaunām idejām.
Baltijas valstis 2018.gadā rīkos arī kopīgus starptautiskus pasākumus, piemēram, būs galvenie viesi Londonas Grāmatu tirgū, rīkos kopīgu mākslas izstādi Parīzē un mūzikas festivālu Berlīnē.
