Tikmēr pēc ilgas kaujas Ukrainas bruņotie spēki atkāpušies no stratēģiski nozīmīgās Luganskas lidostas, Kijevai apsūdzot Krievijas bruņotos spēkus par palīdzēšanu separātistiem.
Pirmdien pēc mēneša pārtraukuma Baltkrievijas galvaspilsētā atsākās konaktgrupas diskusijas, kurās piedalās Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvji. Tiek ziņots, ka ieradusies arī prokremlisko separātistu delegācija.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nedēļas nogalē aicināja Minskas sarunās apspriest „valstiskuma” jautājumu attiecībā uz nemierīgajiem Ukrainas austrumu reģioniem. Krievijas ziņu aģentūra „Interfax”, atsaucoties uz avotiem separātistu delegācijā, ziņo, ka tie vienojušies pieprasīt, lai Kijeva atzīst pašpasludināto Doņeckas un Luganskas tautas republiku „īpašo statusu,” kā arī pārtrauc militāras operācijas pret kaujiniekiem, lai reģionos varētu sarīkot vēlēšanas un amnestiju kaujiniekiem. Tāpat pieprasīts garantēt tiesības oficiāli lietot krievu valodu un iecelt prokurorus un tiesnešus.
Tieši, kāda veida „statusu” vēlas separātisti, netiek precizēts, bet apmaiņā tiek solīts saglabāt vienotu Ukrainas ekonomisko, kultūras un politisko telpu.
Pirms Minskas sarunu sākuma Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien atkārtoti apsūdzēja Krieviju par „tiešu un atklātu agresiju”. Bet aizsardzības ministrs Valērijs Geletejs iepriekš bija paziņojis, ka Krievijas karavīri ienāk Luganskā un Doņeckā.
Kaut Kremlis noliedz, ka Ukrainā būtu iesūtījis karavīrus, pašā Krievijā par to sāk runāt arvien vairāk. Krievijas Karavīru māšu komitejas vadītāja Valentīna Meļņikova pirmdien paziņoja, ka Ukrainā atrodas 7-8 tūkstoši Krievijas karavīru. Viņas vadītā komiteja valstī ir vadošā organizācija, kas pārstāv karavīru ģimenes.
Putins savukārt pirmdien apsūdzēja Eiropu, ka tā ignorē Ukrainas armijas „tiešos uzbrukumus” civiliedzīvotājiem valsts austrumos. Pēc Briseles lēmuma nedēļu spriest par jaunu sankciju ieviešanu pret Maskavu, Kremļa saimnieks arī mudināja kopienu saglabāt „veselo saprātu” un neturpināt abpusēji kaitīgās sankcijas.
Pirmdien kļuva zināms, ka pēc vairāku stundu ilgām kaujām, Ukrainas armija ir atkāpusies no stratēģiski nozīmīgās Luganskas lidostas. Par to paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Andrijs Lisenko. Kijeva apgalvo, ka uzbrukumā ukraiņu karavīriem iesaistīta arī Krievijas tanku kolonna. Rīkojums par organizētu atkāpšanos dots pretinieka precīzās artilērijas apšaudes dēļ. Lisenko paziņoja, ka „spriežot pēc triecienu precizitātes, šāvēji ir profesionāli artilēristi no Krievijas bruņotajiem spēkiem”.
Prokremliskajiem kaujiniekiem ieņemot Lugansku, pēdējos mēnešos Ukrainas bruņotajiem spēkiem pilsētas lidostu tomēr bija izdevies noturēt savā kontrolē. Jūnija vidū separātisti šeit notrieca armijas transportlidmašīnu, kas gatavojās piezemēties lidlaukā. Bojā gāja visi lidmašīnā esošie - gandrīz 50 karavīri un apkalpes locekļi. Kijeva toreiz paziņoja, ka kaujinieki izmantojuši lielkalibra ložmetēju.
Ukrainai apsūdzot Krieviju par bruņutehnikas piegādi separātistiem un savu karavīru ievešanu, kaujiniekiem pēdējās dienās izdevies stiprināt pozīcijas Luganskas un Doņeckas apgabalos, kaut pirms tam Kijeva ziņoja, ka šīs abas pilsētas ir gandrīz aplenktas. Separātistu ofensīvas sākumu iezīmēja Novoazovaskas ieņemšana Doņeckas apgabala dienvidos, pie Azovas jūras. Ukraiņu spēki tagad gatavojas stratēģiski nozīmīgās Mariupoles aizstāvēšanai.
Jau ziņots, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas, aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokrieviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem, un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulārās daļas iebruka Ukrainā.
