Viņa gan iebilst pret kaujinieku pārņemto teritoriju atgūšanu ar varu, solot darīt visu iespējamo, lai panāktu joprojām Krievijā ieslodzīto ukraiņu atbrīvošanu. Bet tikmēr Ukrainas prezidentam iesniegta petīcija, aicinot Savčenko iecelt par Ukrainas vēstnieci Krievijā.
Tikai nepilnas divas nedēļas ir pagājušas kopš brīža, kad no ieslodzījuma Krievijā tika atbrīvota un Ukrainā atgriezās ukraiņu pilote Savčenko. Pēc atgriešanās dzimtenē viņa sākusi pildīt Ukrainas Augstākās Radas deputātes pienākumus, pārstāvot bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko partiju „Batkivščina” un jau izpelnoties gan atzinīgus vārdus, gan arī kritiku par visai skaļiem izteikumiem, piemēram, par atteikšanos balsot, nevēloties tāda veidā mānīt tautu.
Otrdien, 7.jūnijā, Savčenko nākusi klajā ar vēl kādu visai skaļu paziņojumu. Intervijā radiostacijai „Radio Era” viņa paziņojusi, ka oficiālajai Kijevai būtu jāiesaistās tiešās sarunās ar pašpasludinātajām Doņeckas un Luhanskas tautas republikām.
Raidījuma vadītājs lūdzis viņai nosaukt pāris svarīgākos soļus, kuri būtu jāsper, lai Ukrainas austrumu daļa jeb tā dēvētais Donbass atkal nonāktu Ukrainas kontrolē.
“Pirmkārt, ir nepieciešams pagarināt sankcijas pret Krieviju, jo tā vēl nav sapratusi, ka viņai no Donbasa ir jāaiziet. Otrkārt, ir nepieciešams nodibināt tiešus kontaktus ar Doņeckas un Luhanskas tautas republikām ārpus Minskas vienošanos formāta,” atbildēja Savčenko.
“Ir nepieciešami iekšējie sakari bez trešajām un ceturtajām pusēm. Abu republiku tā dēvētajiem līderiem Zaharčenko un Plotņiskim ir jāpozicionējas kā šo republiku tautas deputātiem, un tad es kā deputāte esmu gatava ar viņiem sarunāties,” paziņoja Savčenko.
Vienlaicīgi viņa paziņojusi, ka iebilst pret Ukrainas austrumu reģionu atgūšanu ar spēku, jo nevēlas sekot Krievijas piemēram un nevēlas iznīcināt reģiona iedzīvotājus. Pēc viņas vārdiem, tieši Krievija pašlaik Donbasā īsteno genocīdu.
Savčenko arī paudusi viedokli, ka Minskas vienošanās par konflikta mierīgo noregulējumu nav spējīgas izbeigt karu valsts austrumos, taču vismaz masīvās apšaudes ir izdevies pārtraukt. Sarunas noslēgumā viņa arī aicinājusi konfliktā iesaistītās puses meklēt iespējamo samierināšanos un piedošanu.
Ja sevis dēļ viņa Krievijas priekšā nekad neesot klanījusies, tad citu dienesta biedru atbrīvošanai viņa būtu gatava arī mesties ceļos ienaidnieka priekšā.
Tikmēr Ukrainas prezidenta oficiālajā mājaslapā iesniegta petīcija, kurā izteikts ierosinājums iecelt Savčenko par Ukrainas vēstnieci Krievijā. Petīcijas autors norāda, ka kopš iepriekšējā vēstnieka Vladimira Jeļčenko atlaišanas Ukrainas intereses Krievijā faktiski neviens īsti nepārstāv. Tieši tāpēc šajā amatā ierosināts iecelt Savčenko, kura darītu visu iespējamo, lai dzimtenē atgrieztos visi tautieši.
Cilvēktiesību aktīvistu aprēķini liecina, ka Krievijā ieslodzījumā joprojām atrodas vairāk nekā 30 Ukrainas pilsoņi, kuri tiek vajāti politisku iemeslu dēļ gan Krievijā, gan anektētajā Krimā. Šeit gan jāpiebilst, ka līdz šim par šo petīciju nobalsojuši vien astoņi cilvēki no nepieciešamajiem 25 000.
Jau ziņots, ka Savčenko pēc vairāk nekā 700 dienu ilga gūsta Krievijā 25.maijā atgriezās Ukrainā. Krievijā viņu apsūdzēja par divu žurnālistu slepkavību. Savčenko apmainīja pret diviem Ukrainas gūstā nonākušiem Krievijas pilsoņiem, kurus Ukraina atzina par Krievijas regulārās armijas karavīriem.
