Referendums par Lielbritānijas izstāšanos no ES ir kalpojis par grūdienu bloka tālākās attīstības politikas pārvērtēšanai.
"Savā ziņā tas ir grūdiens pretī pārmaiņām. Cits jautājums - kādām tām vajadzētu būt. Spriežot pēc sabiedriskās domas aptaujām, lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka ES vajadzētu saglabāties," teica Rinkēvičs, atzīmējot, ka liela daļa no turpmākajām pārmaiņām atkarīga no vēlēšanu iznākuma Vācijā, Francijā un Nīderlandē.
"Mēs esam ieinteresēti, lai ES būtu spēcīgu nacionālo valstu savienība. Un man šķiet, ka dažreiz mēs esam pat pārspīlējuši ar vairāku jautājumu federalizāciju un mums nevajadzētu tālāk virzīties uz šo pusi," teica Rinkēvičs.
Viņaprāt, Briseles pilnvaras vajadzētu pārskatīt, paplašinot tās bloka valstīm un samazinot pašai Briselei.
"Tas var palīdzēt saglabāt Eiropas Savienību. Nezinu, kas būs pēc 20-30 gadiem. Taču mūsu uzdevums pašlaik ir saglabāt ES," teica ministrs.
Bažas par ES nākotni sākušās pēc tam, kad pērn jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Gaidāms, ka martā sāksies Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES.
Par bloka nākotni zināmas bažas vieš arī gaidāmās vēlēšanas Francijā, Nīderlandē un Vācijā, kur kandidē eiroskeptiķi, piemēram, Francijas prezidenta vēlēšanās - labējā eiroskeptiķe Marina Lepēna.