Rinkēviča ieskatā, Sīrijas militāro konfliktu var atrisināt tad, ja ir iesaistīti gan reģionālie pārstāvji, gan ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis, arī Eiropas Savienība. Viņš gan atzīst, ka Krievijas loma pēdējā laikā ir pieaugusi.
Krievijas iestigšana Sīrijas problēmās ir risks, ar kuru būtu jārēķinās pašiem Krievijas politikas veidotājiem. “Atceramies, kā pirmajos gados uz urrā gāja Afganistāna un kā tas beidzās. Protams, tās nav salīdzināmas lietas, bet risks ir,” saka Rinkēvičs.
Ministrs norāda – pat ja tiek panākta vienošanās un noslēgts miera līgums, tomēr aktuāls paliktu jautājums, kā nodrošināt mieru ilgstoši. Iespējams, būtu vajadzīga starptautisko organizāciju militāra klātbūtne.
“Un otra lieta, kas notiek pēc tam: kā tiek būvēta Alepo un Sīrija pēc kara. Nepieciešami ļoti lieli finansiāli resursi. Zinām, ka Krievijai tādu finansiālu resursu nav un Sīrija viena pati ar to galā netiks,” saka Rinkēvičs.
Konflikts Sīrijā sākās 2011. gada martā pēc lielākoties neapbruņotu cilvēku protestiem, taču ātri pārauga visu valsti pārņēmušā pilsoņu karā. ANO uzskata, ka kopumā tajā gājuši bojā vairāk nekā 400 000 cilvēku un puse valsts iedzīvotāju – 11 miljoni - bijuši spiest pamest savas mājas.
Savukārt daudzus pēdējos mēnešus kauju epicentrs ir Sīrijas pilsēta Alepo, taču pēdējās nedēļās tā īpaši nonāca sabiedrības uzmanības lokā ar milzu humāno katastrofu. Sīrijas prezidenta Bašara al Asada armijas un Krievijas militāristu īstenotajās kaujās pret opozīciju, kas patvērusies Alepo austrumos, bojā gājuši tūkstošiem civiliedzīvotāju un daudzi tūkstoši bija iesprostoti slaktiņa ielenkumā. Tikai pēc ilgstoša starptautiskā spiediena izdevās uz laiku panākt uguns pārtraukšanu un evakuēt cilvēkus. Tagad Bašara al Asada armija Alepo ir pārņēmusi pilnībā.
