Panorāma

Igaunijas premjers par progresīvo nodokli un attiecībām ar Krieviju

Panorāma

Prognozes par Latvijas ekonomiku – pesimistiskas

Igauņu ceļš uz izglītības topa virsotni

REPORTĀŽA: Kā Igaunijas skolas nokļuva attīstīto valstu topa augšgalā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Igaunijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs OECD pētījumā 72 valstu konkurencē ierindoti trešajā vietā, apsteidzot pat vienmēr par piemēru minēto Somiju. Paši igauņi atturas kā panākumu atslēgu nosaukt kādu konkrētu reformu, norādot – kopš neatkarības atgūšanas Igaunijas izglītības sistēmas attīstība bijusi nepārtraukta.

Apvienoja divas skolas

Sūre Jāni vidusskolā mācās 288 skolēni. Tā ir lielākā no divām skolām Igaunijas mazpilsētā ar aptuveni tūkstoš iedzīvotājiem. Kopš skolu reformas Igaunijā pirms pāris gadiem ēkā atrodas divas skolas – ģimnāzija un vidusskola.

Ģimnāzijā mācās 10. līdz 12.klašu skolēni, vidusskolā – pārējie, arī bērni no trīs pavisam mazām Sūre Jāni skolām, kuras pirms trīs gadiem slēdza. Ēkas gan ir saglabātas, un līdz sestajai klasei bērni, kas dzīvo tālāk no galvenās ēkās, var mācīties tur.

“Klases audzinātāji strādā tikai vienā ēkā, bet citi, piemēram, darbmācības skolotājs zēniem pārvietojas starp trīs mazajām skoliņām. Daži skolotāji strādā divās ēkās. – Skolotājiem tas droši vien nav viegli? – Nē! Un noteikti nav viegli arī man veidot stundu sarakstus. Bet visi 7.-9. klases skolēni tagad ir šeit, vienā ēkā.

Mēs varam piemeklēt labus skolotājus, dalīt grupās – apķērīgākajos un tajos, kam nepieciešama lielāka skolotāja uzmanība. Pašvaldība nodrošina skolas autobusus, lai ikviens varētu šeit nokļūt,” stāsta mācību pārzine Mari Kase.

Mērķis – 100 vidusskolas

Pēdējo desmit gadu laikā Igaunijā vidusskolu skaits samazināts no 236 uz 170.

Mērķis – vidusskolu skaitu samazināt līdz simtam ar ne mazāk par 600 skolēniem katrā skolā.

“Vidusskolas mēs pamazām pārņemam valsts pārvaldībā. Plāns ir pārņemt visas. Mēs sākām ar novadu centrālajām pilsētām un pamazām izplešamies. Ja jūs apmeklētu valsts vidusskolas, jūs redzētu izmaiņas, tās ir pavisam citādas,” saka Igaunijas Izglītības ministrijas valsts sekretārs Janars Holms.

Pedagogiem domāta preses izdevuma “Opetajate Leht” žurnālists Raivo Jūraks atzīst – lēmumi par skolu skaita samazināšanu politiķiem nav nākuši viegli:

“Kad tu aizver mazu ciemata skolu, tevi pasludina par izglītības ienaidnieku. Ir ļoti daudz jāskaidro, kādēļ ir jāslēdz mājīgās un mīlīgās mazās skolas. Pirms vairākiem gadiem mums pat bija skola, kurā vispār nebija skolēnu. Tukša ēka. Bet tā strādāja, to apsildīja un tīrīja, jo ciema iedzīvotāji cerēja, ka varbūt nākamajā gadā atkal būs kāds bērns, kas varētu iet šajā skolā.”

Uzlabo mācību programmas un metodes

Žurnālists gan neuzskata, ka skolu tīkla sakārtošana ir galvenais iemesls igauņu skolēnu augstajiem rezultātiem PISA pētījumā. Viņaprāt, tieši igauņu skolotāji mācību stundās prasmīgi pielieto modernās tehnoloģijas.

Piemēram, ar kāda rīka palīdzību tūkstoš skolēnu nupat piedalījušies Igaunijas čempionātā rēķināšanā galvā. Tāds izstrādāts visām klašu grupām, ļaujot rēķināt ar azartu.

Arī Sūre Jāni skolā uzskata – panākumu atslēga ir mācību programmu un metožu uzlabošana.

“Izglītība, tas ir igauņu lauciņš. Skolotāji var mācīties, katru gadu mūsu skolotāji iemācās kaut ko jaunu. – Viņiem ir iespēja mācīties vai mācīšanās ir obligātā? – Viņi grib mācīties! Un viņiem ir iespēja,” saka skolas mācību pārzine Mari Kase.

Pamazām Igaunijas skolās skolotāji savā brīvajā laikā pievēršas tam, kā savienot mācību priekšmetus, tuvinot izglītību reālajai dzīvei.

“Piemēram, nākamnedēļ es priekšmetu integrāciju īstenošu kopā ar bioloģijas skolotāju. Viņa apskatīs kāpostu – tā šūnas un visu pārējo, un nākamā būs mana – ķīmijas stunda, kur mēs arī mēģināsim kaut ko izdarīt ar kāpostu,” stāsta ķīmijas un ģeogrāfijas skolotājs Tauno Tilks.

Šāda pieeja patīk arī skolēniem. “Izglītība ir laba, un tā kļūst labāka ar katru gadu. Manuprāt, līmenis tiešām aug,” spriež 9.klases skolniece Tēla.

“Viss ir atkarīgs no skolotājiem un tā, kā viņi māca. Vecāki skolotāji māca citādi, un jaunāki dara modernākas lietas Man labāk patīk jauni skolotāji, jo viņi labāk saprot skolēnus un viņu stundas ir interesantākas,” saka 9.klases skolnieks Artis.

Piesaista jaunus skolotājus

Arī ziemeļu kaimiņiem tāpat kā Latvijā ir problēmas ar jauno skolotāju piesaisti. Tāpēc pedagogu atalgojums šobrīd ir galvenā prioritāte izglītības kontekstā.

Uz to norāda Igaunijas Izglītības ministrijas valsts sekretārs Janars Holms: “2011.gadā minimālā skolotāja alga bija 608 eiro. Nākamgad tā būs jau lielāka par 1000 eiro par pilnu slodzi, bet ar to nepietiek. Mūsuprāt, lai piesaistītu skolām labus jaunos skolotājus, algu pieaugumam ir jābūt daudz lielākam.

Un mūsu jaunā valdība ir uzstādījusi mērķi, ka līdz 2019.gadam minimālajai skolotāju algai jābūt par 20% lielākai nekā vidējā alga valstī.”

“Paaudze, kas strādāja entuziasma vadīta, drīz ies pensijā. Jauni cilvēki saka – es savu darbu daru labi, arī samaksai jābūt labai. 20., 21.decembrī mēs balsosim par budžetu. Tur tas ir iekļauts – vairāk naudas izglītībai,” stāsta Igaunijas parlamenta Kultūras un izglītības komisijas priekšsēdētājs Aadu Musts.

Kopumā tuvākajos gados Igaunija plāno izglītības budžetu papildināt par aptuveni 240 miljoniem eiro. Tomēr liela daļa līdzekļu pedagogu algu palielināšanai atrasta tieši sistēmas iekšienē – īstenojot skolu tīklu optimizāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti