Viņš uzsvēra, ka Krievija šobrīd cenšas mainīt Eiropas karti. „Tas ir Krievijas mēģinājums pārzīmēt karti, Eiropas karti – novilkt jaunas līnijas,” skaidro Rasmusens.
NATO vadītājs atzīst, ka ir „nobažījies par Krievijas militārajām aktivitātēm gar Ukrainas robežām”.
Iepriekš ziņots, ka Krievijas izstrādātais plāns krīzes atrisināšanai Ukrainā Rietumvalstīm tika nodots jau pirms nedēļas. Kā paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija, šajā piedāvājumā partneriem ASV, Eiropas Savienībā un citos reģionos runāts par daudzpusējās sadarbības soļiem, kā arī par pasākumiem, kas jāīsteno pašiem ukraiņiem. Šī mērķa sasniegšanai piedāvāts izveidot kompaktu atbalsta grupu Ukrainai, kuras sastāvs būtu pieņemams visiem Ukrainas politiskajiem spēkiem.
Savā plānā Krievija pieprasa, lai Ukrainas jaunā valdība izpildītu visas prasības, kas tika noteiktas 21.februārī parakstītajā līgumā ar tā brīža prezidentu Viktoru Janukoviču. Visaktīvāk pieprasīts ievērot punktu par nelikumīgo ieroču konfiscēšanu, pieprasīts atbrīvot ieņemtās ēkas, ielas un laukumus, kā arī objektīvi izmeklēt vardarbību Kijevas centrā.
Krievija arī vēlas, lai bez kavēšanās tiktu sasaukta konstitucionālā sapulce, kurā ar vienādām tiesībām piedalītos visu Ukrainas reģionu pārstāvji, un kura varētu sagatavot federatīvo konstitūciju, piešķirot krievu valodai otrās valsts valodas statusu. Pēc šādas konstitūcijas izstrādes jārīko vispārīgās vēlēšanas, kā arī vietējo varas iestāžu vēlēšanas katrā no federācijas subjektiem. Un visbeidzot, Krievija pieprasa, lai Ukrainas teritoriālo vienotību un militāri politiskā statusa neitralitāti garantētu Krievija, Eiropas Savienība un ASV, šo apņemšanos nostiprinot ar ANO Drošības padomes rezolūciju.
