„Tagad pasaule atšķiras no tās, kāda tā bija pirms pieciem gadiem, kad es stājos NATO ģenerālsekretāra amatā - izaicinājumi, ar kuriem mums jāsaskaras, ir daudz lielāki un sarežģītāki kopš aukstā kara beigām, un tos rada spēki, kuri izaicina mūsu brīvību un noraida mūsu demokrātiju,” atzina Rasmusens.
Viņš norādīja, ka šajos apstākļos NATO aizvien ciešāk jāstrādā ar partneriem – domubiedriem visā pasaulē, lai uzturētu uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību, uz kuras būvēts miers un labklājība.
Viņš atgādināja par augošiem draudiem Irākā un Sīrijā no „Islāma valsts” grupējuma, kam pievienojās arī daži rietumvalstu pilsoņi, kuri var atgriezties savās valstīs un radīt potenciālus draudus. Ar šādiem grupējumiem dialogs nav iespējams, tie ir jāsakauj, tāpēc ASV un tās atbalstītāju rīcība pret „Islāma valsti” ir apsveicama, un nākotnē ASV veidotā koalīcija varētu paplašināties, norādīja Rasmusens.
Savukārt austrumos Krievija izrādījusi starptautisko normu ignorēšanu un apņēmību ar spēka palīdzību mainīt valstu robežas, no Moldovas līdz Gruzijai un tagad Ukrainā Krievija izmanto ekonomisku, politisku, propagandas un tagad arī militāru spiedienu, lai radītu nestabilitāti un konfliktu, kuru tā var pēc savas gribas iesaldēt. Maskava negrib ļaut kaimiņvalstīm izvēlēties savu ceļu un vēlas atjaunot savu ietekmes sfēru, pauda NATO ģenerālsekretārs.
Krievijas uzvedība ir mana lielākā vilšanās pēdējo piecu gadu laikā. Mana pirmā uzruna NATO ģenerālsekretāra amatā 2009.gada septembrī bija veltīta stratēģiskajai partnerībai ar Krieviju. Es uzskatīju, ka tā ir vēsturiskā iespēja, kuru mana paaudze nedrīkst palaist garām,” atzina Rasmusens.
„Par spīti mūsu centieniem, kopš komunisma sabrukuma Krievija uzskata NATO nevis par partneri, bet par pretinieku,” secināja NATO vadītājs.
Viņš arī uzsvēra – kamēr Krievija nemainīs savu kursu, ar Maskavu nevarēs sadarboties kā parasti, un attiecības ar Krieviju tuvākajā nākotnē būs ievērojams izaicinājums.
Rasmusens atgādināja, ka Velsas samitā NATO apliecināja, ka aizstāvēs savus sabiedrotos, stiprinās klātbūtni Austrumeiropā un veidos ātrās reaģēšanas spēkus.
Pilnvaru termiņa beigās „es zinu, ka atstāju NATO spēcīgāku”, alianses bruņotie spēki ir efektīvāki, pastiprināta pretraķešu aizsardzība un kiberdrošība. Šodien NATO ir labākā formā, ātrāka un elastīgāka, jo tagad alianse apzinās, ka drošība nepienākas kā kaut kas pašsaprotams, tai ir sava cena un „mūsu brīvība ir jāaizstāv”, rakstu noslēdz Rasmusens.
Jau ziņots, ka spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo.
