Putins otrdien preses konferencē paziņojis, ka līdzšinējam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam ārkārtas vēlēšanu gadījumā nebūtu izredžu tikt pārvēlētam, taču „nedrīkst atbalstīt nelikumīgas pārmaiņas”.
Viņš uzsvēra, ka Janukovičs joprojām ir leģitīmais prezidents.
Savukārt attiecībā uz Krievijas iespējamo militāro iejaukšanos Ukrainas notikumos, Putins norādīja, ka pagaidām šādas nepieciešamības nav.
„Pagaidām šādas nepieciešamības nav, taču šāda iespēja ir,” sacīja Krievijas prezidents.
Viņš arī apgalvoja, ka Krievijas armijas militārās mācības nav saistītas ar situāciju Ukrainā.
Putins klāstīja, ka Janukovičs piekritis opozīcijas prasībām atjaunot 2004.gada konstitūcijas redakciju, piekritis nepielietot spēku, pavēlējis izvest milicijas specvienības no Kijevas centra. Taču pēc Janukoviča aizbraukšanas no Kijevas, viņa rezidences tikusi ieņemta, un valsts ierauta haosa, sacīja Putins.
„Mani tas [perspektīva karot ar Ukrainu] neuztrauc, jo mēs negrasāmies un nekarosim ar Ukrainas tautu. [..] Jā mēs pieņemsim šādu lēmumu, tad tikai, lai aizstāvētu Ukrainas pilsoņus, un lai tikai kāds no karavīriem pamēģinās šaut uz saviem cilvēkiem, aiz kuriem mēs stāvēsim, nevis viņiem priekšā, bet aiz viņiem. Lai tik viņi pamēģina šaut uz sievietēm un bērniem. Es paskatīšos uz tiem, kas dos tādu pavēli Ukrainā,” klāstīja Putins.
Viņš arī nekavējās norādīt, ka neredz gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča politisko nākotni.
„Es domāju, ka politiskās nākotnes viņam nav. Es viņam to pateicu. Janukoviču mēs uzņēmām tīri humānu apsvērumu dēļ. Nāve ir pats vienkāršākais veids, kā atbrīvoties no leģitīma prezidenta, un es domāju, ka viņu vienkārši nogalinātu,” sacīja Krievijas līderis.
Viņš arī pauda pārliecību, ka parlaments ir tikai daļēji leģitīms, savukārt prezidenta pienākumu izpildītājs nav leģitīms.
Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu.
Janukovičs arī esot lūdzis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izmantot Krievijas bruņotos spēkus, lai aizsargātu Ukrainas iedzīvotājus. Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā, un Krievija turpina pulcēt savu karaspēku pie Ukrainas robežas.
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē pirmdien nolēma, ka ES Krievijas darbības Ukrainā dēvē par agresijas aktu, un atkārto, ka Krievija ir lauzusi starptautiskos līgumus. Ministri nolēma stingri nosodīt Krievijas agresiju.
