Krievijas koncentrēsies attiecību veidošanai ar Trampa ASV
Iepriekš piektdien, 30.decembrī, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs bija paziņojis, ka „tādus izgājienus” nevar atstāt bez atbildes, un rosinājis atbildēt ar pretsankcijām, tostarp izraidot 35 ASV diplomātus.
"ASV prezidenta Baraka Obamas aizejošā administrācija, Krieviju apsūdzot visos nāvīgajos grēkos, tostarp mēģinot mūs apsūdzēt par savu ārpolitikas iniciatīvu izgāšanos, bez pamata izvirzījusi papildu apsūdzības. Tostarp, ka Krievija valsts līmenī iejaucās Savienoto Valstu priekšvēlēšanu kampaņā, kuras rezultātā Demokrātu partijas kandidāts cieta zaudējumu. ASV administrācija vakar paziņoja par jaunu sankciju vilni pret Krieviju, nestādot priekšā nekādus faktus un pierādījumus," sacīja Lavrovs.
Lavrovs arī paziņoja, ka divi slēgtie Krievijas lietotie objekti ASV, kuri, saskaņā ar Vašingtonas teikto, izmantoti "ar izlūkošanu saistītiem mērķiem", esot vasarnīcas, kas tradicionāli izmantotas, „lai tur ziemas brīvdienu periodā atpūstos bērni".
Tomēr Putins vēlāk paziņoja, ka Kremlis ar pretsankcijām neatbildēs. Vismaz pagaidām.
Kremļa izplatītajā Putina paziņojumā viņš pauž, ka Maskava neradīs „problēmas amerikāņu diplomātiem”, nevienu neizraidīs un nenolaidīsies „līdz „virtuves” līmeņa bezatbildīgai diplomātijai”. Putins tomēr piebilda, ka Krievija atstāj „sev tiesības uz atbildes pasākumiem”. Viņš paziņoja:
„Tālākos soļus Krievijas – Amerikas attiecību atjaunošanai spersim, vadoties pēc politikas, kādu īstenos prezidenta Trampa administrācija.”
Obama brīdina: Šīs nav pēdējās sankcijas
Jau ziņots, ka Vašingtona izsludināja sankcijas pret Krieviju saistībā ar kiberuzbrukumiem ASV prezidenta priekšvēlēšanu laikā. Starp ASV prezidenta Baraka Obamas izziņotajām sankcijām ir 35 Krievijas diplomātu izraidīšana.
Kremlis apsūdzības kategoriski noliedz, un solījis atbildēt ar soļiem, kas Vašingtonai radīs „ievērojamu diskomfortu”. Notiekošais vēl vairāk saasina attiecības starp Maskavu un Vašingtonu tikai trīs nedēļas pirms ASV prezidenta amatu pārņems Donalds Tramps, kurš iepriekš noraidoši reaģējis uz ziņām par Krievijas saistību ar kiberuzbrukumiem.
Obama arī brīdināja, ka izziņotās sankcijas nav galīgas un ka Vašingtona spers turpmākus soļus, reaģējot uz Maskavas rīcību.
Viņš piebilda, ka turpmākie soļi tiks sperti tad, kad Vašingtona to atzīs par piemērotu, un ka ne visi pretpasākumi tiks izziņoti publiski.
Obama piebilda, ka „ASV un tās draugiem un sabiedrotajiem visā pasaulē jāstrādā kopā, lai pretotos Krievijas centieniem graut starptautiskās uzvedības normas un traucēt demokrātisku pārvaldību.”
Tikmēr Federālais izmeklēšanas birojs jau sācis meklēt konkrētas personas, kas turētas aizdomās par kiberuzbrukumu veikšanu. Laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz anonīmiem avotiem centrālajā izlūkošanas pārvaldē ziņo, ka Krievija uzlauza abu ASV partiju e-pastus, taču publiski nopludināja tikai Demokrātu partijas e-pastus, lai mainītu sabiedrisko domu par labu Trampa kandidatūrai.
Krievija apsūdzības noraida; Trampa retorika - neskaidra
Pēdējās nedēļās arī Vācijas izlūkdienesti nākuši klajā ar brīdinājumiem, ka pirms nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām pieaug pret Vāciju vērstas Krievijas propagandas un kiberuzbrukumu skaits.
Maskava Vašingtonas apsūdzības noraidījusi kā nepamatotas un Kremlis paziņoja, ka „reaģēs atbilstošā veidā,” un Krievijas atbildes reakcija uz sankcijām radīs Savienotajām Valstīm „ievērojamu diskomfortu”.
Viens no atbildes soļiem varētu būt arī anglo-amerikāņu skolas slēgšana Maskavā.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs telekanālā „Rossija 24” pauda nožēlu par Vašingtonas spertajiem soļiem: „Mēs kategoriski nepiekrītam jebkādiem nepamatotiem apgalvojumiem un apsūdzībām, kas bijušas vērstas pret Krieviju. No mūsu skatu punkta, šāda pašreizējās administrācijas rīcība Vašingtonā diemžēl ir neprognozējamas, un varētu pat teikt – agresīvas ārpolitikas izpausme.”
Peskovs vērtēja, ka šiem lēmumiem ir divi mērķi. Viens – pilnīgi sabojāt jau tā sliktās ASV un Krievijas attiecības, otrs – dod triecienu nākamās – jaunievēlētā ASV prezidenta Trampa administrācijas - ārpolitikas plāniem.
Tramps, kurš priekšvēlēšanu laikā Krievijas prezidentam Putinam bija veltījis atzinīgus vārdus un aicinājis uzlabot attiecības ar Maskavu, iepriekš noraidoši reaģēja uz ziņām par kiberuzbrukumu mērķiem priekšvēlēšanu kampaņā un Kremļa saistību ar tiem.
Reaģējot uz ziņām par jaunajām sankcijām Tramps paziņoja, ka „ir laiks mūsu valstij pāriet pie lielākām un labākām lietām,” bet arī teica, ka nākamnedēļ tiksies ar ASV izlūkdienestu vadītājiem, lai uzklausītu viņu ziņojumu par situāciju.
Diplomātiskā spēle
Putina rīcība, neizraidot ASV diplomātus, padara diplomātisko spēli interesantu, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja politologs Mārtiņš Daugulis.
Barakam Obamam, noslēdzot savu prezidentūras laiku, šis ir pēdējais darbs ārpolitikā. Dauguļa ieskatā, nav nejauši, ka Obama šādu lēmumu pieņem gada nogalē – viņš mēģina šādu rīcību ierakstīt vēstures lapaspusēs.
Būtiski, ka šo soli Obama parādīja, ka kibernoziegumi ir tie, uz kuriem var atbildēt ar diplomātiskiem līdzekļiem. No otras puses, Putina rīcība Obamu nostādīja neērtā situācijā.
Savukārt jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tiek nostādīts izvēles priekšā.
“Donaldam Trampam vienmēr būs izvēle starp paša dotajiem solījumiem par attiecību uzlabošanu un realitāti, ko redz gan politikas analītiķi, gan veic pati Krievija. (..) Tā ir savdabīga dāvana viņa [Baraka Obamas] sekotājam Tramapam, lai nodrošinātos, ka viņš būtu spiests izdarīt izvēles un viņam nebūtu tik viegli,” komentē Daugulis.
