Kāda žurnāliste no Kaļiņingradas vaicāja Krievijas prezidentam jautājumu divās daļās, taujājot gan par Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanu apgabalā, gan par atomelektrostacijas būvniecības ieceri. Taču Putins izvairījās no atbildes uz jautājuma pirmo daļu, atbildot vien par atomelektrostacijas projekta attīstību.
Putins norādīja, ka Kaļiņingradas apgabalā iecerētās Baltijas atomelektrostacijas celtniecība notiekot pēc plāna. Šajā projektā attiecības ar kaimiņiem reģionālajā līmenī veidojas pietiekoši draudzīgi. Projekta ārzemju kolēģi esot ieinteresēti sadarbības turpināšanā.
„Fobijas jāatstāj, bet sadarbību jāattīsta,” sacīja Putins.
Savukārt attiecībā uz Krievijas lidmašīnu manevriem pie Rietumvalstu gaisa telpas robežām, Putins pauda, ka tā ir „nacionālo interešu aizstāvība”.
„Saistībā ar mūsu mācībām, manevriem, bruņoto spēku attīstību Krievija deva ieguldījumu starptautisko attiecību saspīlējumā, bet tādā ziņā, ka sāka stingrāk reaģēt uz interešu pārkāpumiem. Politiskajā ziņā mēs nevienam neuzbrūkam. Jūs, lūk, sakāt par mūsu aviācijas lidojumiem. Vai zināt, ka Krievija deviņdesmitajos gados pilnībā pārtraukusi stratēģiskās aviācijas lidojumus, bet amerikāņu lidmašīnas turpināja lidot? Kādēļ? Pret ko? Mēs nelidojām, nelidojām, nelidojām. Un tikai nesen beigu beigās atjaunojām lidojumus,” klāstīja Krievijas prezidents.
Kā vēstīts, Putins ceturtdien pauda arī viedokli par sankcijām un attiecībām ar Rietumvalstīm, apvainojot tās "mūru celšanā": „Berlīnes mūris krita, bet Rietumi uzreiz sāka celt mūrus - tā nav atmaksa par Krimu. Tā ir samaksa par mūsu dabīgo vēlmi saglabāt sevi kā nāciju un valsti. (..) Lai arī ko mēs darītu, vienmēr ir problēmas, oponēšana un cīņa ar mums."
Iepriekš ziņots, ka pēdējo mēnešu laikā Krievijas militārās aktivitātes pastiprinājušās, tās var būt destabilizējošas un bīstamas, ja netiek ievērotas starptautiskas normas. NATO turpina novērot situāciju un saskaņā ar Velsas samita lēmumiem turpina strādāt, lai pielāgotu alianses struktūru un kapacitāti, lai garantētu alianses gatavību jebkuriem potenciālajiem draudiem, norāda NATO pārstāve.
Spriedze starp Rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar Rietumvalstu pārtikas embargo.
