Krievijas prezidents Atēnās ieradās piektdien, 27.maijā, pēcpusdienā pēc pusotras stundas ilgas kavēšanās. Putins tikās ar Grieķijas prezidentu Prokopi Pavlopulu un vēlāk arī ar valsts premjerministru Aleksi Cipru.
Putina un Cipra klātbūtnē parakstītas vairākas vienošanās ar mērķi attīstīt divpusējo sadarbību enerģētikas, tūrisma, transporta un investīciju jomā. Krievija pauda interesi par Saloniku ostas un Grieķijas dzelzceļa uzņēmuma iegādi. Krievijas uzņēmums "Rosneft" vienojās ar Grieķijas kompāniju "Hellenic Petroleum" par naftas un naftas produktu piegādes nosacījumiem.
Tikšanās sākumā Ciprs uzsvēris, ka sadarbība ar Krieviju ir Grieķijas stratēģiskā izvēle, kam par labu kalpo vēsturiskas saites un ekonomiskās sadarbības perspektīvas.
Grieķijas premjerministrs pauda neapmierinātību ar ES sankcijām pret Krieviju, vien dažas nedēļas pirms to pagarināšanas nosaucot tās par neproduktīvām.
"Mūsu loma visās starptautiskajās organizācijās, kurās piedalāmies un ievērojam visas mūsu saistības, ir samazināt pretrunas, veicināt Eiropas Savienības un Krievijas tuvināšanos. Kopš nākšanas pie varas mēs - gan es, gan ārlietu ministrs - esam vairākkārt minējuši, ka militarizācijas apburtais loks, aukstā kara retorika un sankcijas nav risinājums. Risinājums ir dialogs. Esam arī pauduši mūsu stratēģisko pārliecību, ka nevar pastāvēt drošības arhitektūra Eiropā bez Krievijas dalības šajā arhitektūrā," norādīja Ciprs.
Pēc Krievijas līdera sacītā, Grieķija var ietekmēt ES lēmumu pieņemšanas procesu, sekmējot sadarbību ar Maskavu, taču Hērakla varoņdarbu no krīzes plosītās valsts Putins nesagaida. "Ir maz ticams, ka Grieķija spēs iztīrīt Eiropas birokrātijas "Augeja staļļus"," viņš teica.
Vienlaikus Putins atzina, ka ekonomisko sadarbību ar ES negatīvi ietekmēs Rumānijā atklātā ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas bāze. Viņš asi kritizēja šo soli un brīdināja par pretpasākumiem.
"Kā tas mūs neapdraud? Protams, apdraud! Tāpēc mēs būsim spiesti atbilstoši reaģēt.
Un, ja vēl vakar tās Rumānijas daļas nezināja, kā ir atrasties tēmēklī, tad šodien… Mums nāksies veikt noteiktas darbības, kas nodrošinās mūsu drošību.
Tie būs atbildes pasākumi. Mēs nesperam nekādus soļus pirmie. Tas pats attiecas uz Poliju. Mēs neko nedarīsim līdz brīdim, kad neieraudzīsim raķetes pie mūsu robežām," brīdināja Putins.
Viņš arī noraidīja ASV apgalvojumus, ka pretraķešu aizsardzības sistēmas nolūks ir aizsardzība pret Irānu. Maskava apgalvo, ka šādā veidā raķetes var viegli tikt vērstas pret Krievijas pilsētām.
Atbildot uz jautājumu par iespējamo Krimas atgriešanu Ukrainai, Putins šādu iespēju kategoriski noraidīja, minot, ka šis jautājums ir pilnībā slēgts un Krievija to ne ar vienu negrasās apspriest.
Sestdien, 28.maijā, Putins turpinās vizīti Grieķijā, apmeklējot Atosa kalnu, lai atzīmētu tūkstošgadi kopš krievu mūku klātbūtnes svētajā kalnā.
