Starptautiskā krimināltiesa, kuras galvenais mērķis ir izmeklēt tādus noziegumus kā genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, savu darbību sāka 2002.gadā. Tas notika tikai četrus gadus pēc tam, kad pieņemti šīs tiesas darbību regulējošie Romas statūti. Kopš tā laika daudzas no pasaules valstīm šos statūtus ir ratificējušas, taču daudzas tos ir tikai parakstījušas. Starp šīm valstīm ir arī Krievija, kas Romas statūtus parakstīja 2000.gadā.
Nu kļuvis zināms, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir devis rīkojumu, kas paredz Krievijas atteikšanos no kļūšanas par Romas statūtu dalībvalsti. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas Tieslietu ministrijas ierosinājuma un ir saskaņots ar citām atbildīgajām iestādēm, ieskaitot Augstāko tiesu, ģenerālprokuratūru un citām. Prezidents ir uzdevis Krievijas ārlietu ministrijai par attiecīgo lēmumu informēt arī ANO ģenerālsekretāru.
Ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā norādīts, ka Krievija Starptautiskās krimināltiesas darbību uzskata par neefektīvu un vienpusēju.
Maskava uzskata, ka tiesa nav attaisnojusi uz to liktās cerības un nav kļuvusi par neatkarīgu un cienījamu starptautisku tiesu institūciju, turklāt šī neefektīvā darbība esot redzama gan ANO ģenerālajā asamblejā, gan ANO Drošības padomē.
Krievijas puse arī norāda, ka 14 gadu ilgās darbības laikā Starptautiskā krimināltiesa esot nākusi klajā vien ar četriem spriedumiem, vienlaicīgi uzsverot, ka šajā laikā tiesa ir iztērējusi vairāk nekā miljardu dolāru.
Iepriekš arī vairākas Āfrikas valstis bija paziņojušas par aiziešanu no Starptautiskās krimināltiesas, un, piemēram, arī ASV tajā nepiedalās, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns.
Krievijas medijos jau izskanējušas bažas un minējumi par to, ka
atteikšanās iesaistīties Starptautiskajā krimināltiesā nozīmēs to, ka Krieviju vairs neviens nevarēs saukt pie atbildības par kādreiz pastrādātiem noziegumiem.
Šeit acīmredzami domāti Rietumos izskanējušie aicinājumi saukt Krieviju pie atbildības gan par karadarbību Ukrainā, gan Sīrijā. Starp citu, Ukraina pagājušā gadā atzina tiesas jurisdikciju tieši tāpēc, lai varētu vērsties pret Krieviju tiesā.
Kā intervijā radiostacijai “Eho Moskvi” norādījusi advokātu komitejas cilvēktiesību aizstāvībai pārstāve, advokāte Karina Moskaļenko, Krievijas spertais solis gan nenozīmē, ka smagos noziegumos apsūdzētas personas varēs izvairīties no soda. “Ja mēs sakām, ka valsti nevar tiesāt un valsts kā starptautisko attiecību un tiesību subjekts nevar atbildēt par kaut kādiem lēmumiem, tas nenozīmē, ka pie atbildības nevar saukt personas, kuras tiek apsūdzētas par starptautiskiem noziegumiem, piemēram, noziegumiem pret cilvēci vai kara noziegumiem. Ir vēl kāda nianse.
Tikai tā valsts, kura ir atzinusi Romas statūtus, var nest pilnu atbildību. Ja šādā valstī atrodas kāda persona no valsts, kura neatzīst šo tiesu, arī pret šo personu ir iespējams izsniegt tādu vai citādu aresta orderi,” skaidro Moskaļenko.
Šeit jāpiebilst, ka jau gada sākumā Krievijas ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija nākotnē varētu pārskatīt savas attiecības ar Starptautisko krimināltiesu, jo jūtas vīlusies par tiesas lēmumu sākt izmeklēšanu par noziegumiem, kuri varētu būt pastrādāti 2008 gada bruņotajā konfliktā Gruzijā, Dienvidosetijā.
Interesanti, ka arī šīsdienas Krievijas prezidenta rīkojums nācis klajā pavisam neilgi pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa savā provizoriskās izmeklēšanas gada atskaitē norādīja, ka situācija Krievijas okupētajā Krimā pielīdzināma starptautiskam bruņotam konfliktam starp divām valstīm un ir nepieciešams turpināt izmeklēšanu par Krimā pastrādātajiem noziegumiem.
Tikmēr ANO Ģenerālās asamblejas cilvēktiesību komiteja šajās dienās apstiprināja Krieviju nosodošu rezolūciju. Tajā Krievija vainota Krimas okupēšanā un cilvēktiesību pārkāpumos.
Tāpat izskanējuši apgalvojumi, ka, militāri atbalstot Bašara al Asada militāros spēkus, Krievijas gaisa spēki varētu būt izdarījuši kara noziegumus Sīrijā. Gan Asada režīms, gan Krievija noliedz tīšu civiliedzīvotāju nogalināšanu, kas ir starptautisko likumu pārkāpums, uzsverot, ka Sīrijas lielākajā pilsētā Alepo tiek mērķēts uz teroristu pozīcijām.
Tomēr cilvēktiesību organizāciju sniegtā informācija liecina, ka uzlidojumu laikā regulāri iet bojā liels skaits civiliedzīvotāju.
Pēc tam Ukrainā sākās jaunais saspīlējuma vilnis, kad Harkovā, Doņeckā un Luhanskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu. Kijeva sākusi pretterorisma operāciju, bet 2015.gada februārī kārtējās sarunās ar rietumvalstu līderu līdzdalību panākta vienošanās par pamieru, kurš gan aizvien netiek pilnībā ievērots.
