Jautāts, vai ir iespējams, ka Krievijas izcelsmes Latvijas pilsoņi varētu sarīkot sacelšanos pret valsti, Peskovs atbildējis, ka ir „gatavs pievienoties šīm bažām”.
„Ja kāds Latvijā sarīkos valsts apvērsumu un pēc tam Brisele tāpat kā Ukrainas gadījumā to atzīs, būs nopietni draudi,” sacījis Peskovs.
Jautāts, vai šāds scenārijs ir iespējams, Peskovs vien norādījis: „Ja tur [Latvijā] notiks valsts apvērsums un jaunā vara būs atzīta, Latvijai draudēs lielas briesmas, tāpēc ka gadījumā, ja Eiropas sirdī būs radīts precedents varas maiņai militārā ceļā, kā arī šāda varas nodošanas procesa atzīšanas precedents, pastāv lielas briesmas visam kontinentam.”
„Katrai valstij jābūt ļoti uzmanīgai, katrai valstij jāaizstāv savas intereses tā, lai to nepieļautu,” piebildis Peskovs.
Peskovs intervijā BBC klāstījis, ka Krievija nevēlas jaunu auksto karu un regulāri dara visu, lai garantētu, ka tā nenotiks, taču neredz atbildes soļus.
Viņš kārtējo reizi uzsvēris, ka Ukrainā nav krievu armijas daļu, bet ir cilvēki, kuriem patīkot karot, un Krievija nevar aizliegt viņiem izbraukt no valsts. Tāpat viņš skaidrojis, ka saspīlējums ar NATO sācies kopš „rietumvalstu iestudētā un atbalstītā” valsts apvērsuma Ukrainā, un Krievija pēc tā nevarēja ievērot neitralitāti.
Viņš arī apliecinājis, ka Krievija arī „turpinās vairot saspīlējumu, ja būs skartas mūsu intereses”, un jo lielāks būs drauds Krievijas nacionālajām interesēm, „jo vairāk mēs atbildēsim”. Viņš piekritis, ka to var nodēvēt par auksto karu, taču atkal uzsvēris, ka Krievija to nevēlas.
Viņš gan atzinis, ka Krievijai ir sajūta, ka rietumvalstis cenšas to „aplenkt”, tāpēc vēlas no NATO saņemt garantijas, ka alianse netuvosies Krievijas robežām un pārtrauks mēģinājumus izjaukt spēku līdzsvaru. „Taču mēs nesadzirdēsim šādus vārdus, un tas liek mums nervozēt, izraisa bailes,” skaidrojis Peskovs.
