Vēlēšanu priekšvakarā pagājušā gada oktobrī Melnkalnes varasiestādes arestēja aptuveni 15 serbus uz robežas ar Serbiju, apsūdzot viņus par mēģinājumu sarīkot valsts apvērsumu, kā arī par prorietumnieciski noskaņotā tā brīža premjera Milo Džukanoviča noslepkavošanas plānošanu.
Iepriekš Melnkalne teikusi, ka sazvērestību organizējuši krievu nacionālisti, taču tagad īpašais prokurors organizētās noziedzības un korupcijas jautājumos Milivoje Katničs apgalvo, ka iejauktas arī Krievijas varas iestādes.
"Līdz šim mums bija pierādījumi, ka Krievijas nacionālistu struktūras bija iejauktas [apvērsuma mēģinājumā], taču tagad arī, ka noteiktā līmenī iesaistītas Krievijas valsts iestādes," teica Katničs.
"Krievijas valsts varai jāizmeklē, kuras iestādes ir iesaistītas, un jāsāk kriminālprocess saistībā ar šo rīcību," viņš teica.
Tāpat svētdien, 19. februārī, britu "Telegraph" ziņoja, ka augsti stāvošas Lielbritānijas amatpersonas uzskata, ka Krievijas iestādes tikušas iesaistītas iespējamā apvērsuma mēģinājumā.
Katničs apgalvoja, ka Melnkalnei draudzīgo Eiropas valstu, kā arī ASV un Lielbritānijas specdienesti palīdz Melnkalnei šo lietu izmeklēt.
Tomēr nav uzrādīti ieroči, ar kuriem ticis plānots veikt apvērsumu. Katničs gan uzstāj, ka tie tikuši iznīcināti Kosovā.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs savukārt pirmdien paziņoja, ka Melnkalnes prokurora apgalvojumi ir absolūti nepamatoti, vēsta raidsabiedrības BBC Krievijas dienests.
Lavrovs norādīja, ka šādi paziņojumi ir līdzīgi citiem Krievijai adresētiem nepamatotiem pārmetumiem, piemēram, par hakeru uzbrukumiem un mēģinājumiem iejaukties ASV prezidenta vēlēšanās.
“Ne par vienu no šiem tukšajiem apgalvojumiem mums netika iesniegts neviens fakts,” sacīja Lavrovs.
Pagājušnedēļ Melnkalnes parlaments lēma par divu prokremlisko opozīcijas līderu izdošanu tiesai, taču pēc balsojuma Melnkalnes ģenerālprokurors lēma, ka viņiem jāpaliek brīvībā.
Eiropas Savienības kandidātvalsts Melnkalne gatavojas jau drīzumā iestāties NATO, bet galvenā prokremliski noskaņotā partija „Demokrātiskā fronte” ir pret to. Tāpat kā Krievijas valdība.
Abi partijas līderi Kneževičs un Mandičs vēl februāra sākumā viesojās Maskavā. Viņi vēlas, lai tiek rīkots referendums par dalību NATO. Prokremliski noskaņotā Demokrātiskā fronte ziņojusi, ka ar Krievijas atbalstu organizēšot šādu referendumu. Partijas līderis Mandičs tostarp teica, ka, viņa vārdiem, „tautas referenduma” ideja guvusi Kremļa atbalstu.
Melnkalnē stingri noskaņotā opozīcija iebilst dalībai NATO, jo liela daļa tās locekļu ir etniskie serbi, kas atceras NATO īstenoto Serbijas bombardēšanu 1999.gadā.
Nelielajā 600 000 iedzīvotāju Melnkalnē sabiedrības viedoklis par dalību aliansē gan ir šķelts - aptuveni puse uz pusi saskaņā ar aptaujām. NATO jau ir devusi zaļo gaismu tam, ka Melnkalne iestājas aliansē. Līdz šim tās iestāšanos ratificējušas 24 no 28 NATO dalībvalstīm, un tuvākajos mēnešos procesam vajadzētu noslēgties.
