Līdz ar bēgļu krīzi Eiropā daudzviet pieaudzis naidīgu komentāru skaits, kas vērsti pret patvēruma meklētājiem. Ļoti daudz rasistisku komentāru pausts “Facebook” lapā vācu valodā, un sociālais gigants jau solījis cīnīties pret Vācijas lietotāju rasistiskiem komentāriem. Šādu komentāru īpatsvars pieaudzis arī citās ES dalībvalstīs.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības tieslietu ministri tikās Luksemburgā, lai runātu par to, kā cīnīties pret ksenofobiskajiem izteikumiem sociālajos medijos. “Mēs esam novērojuši ievērojamu naida noziegumu pieaugumu Vācijā pēdējo mēnešu laikā. Tās nav tikai naidīgas ziņas, bet arī vēršanās pret bēgļiem un ebrejiem. Šāds noziedzīgs nodarījums ir jāsoda.
Sociālie mediji ir atbildīgi par saturu, un tiem jāpārliecinās, lai šādi izteikumi tiktu dzēsti. Pagaidām tas pietiekošā apmērā nenotiek.
Tas ir iemesls tam, kāpēc mēs esam sasaukuši darba grupu, lai izveidotu speciālus birojus, kas sociālajiem tīkliem ziņotu par saturu, kas steidzami no interneta jāizdzēš,” sacīja Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss.
Kā pauda Eiropas tieslietu komisāre Vera Jurova, sociālie tīkli, tostarp “Facebook”, “Twitter”, “Youtube” un citi piekrituši sadarboties un aktīvāk pievērst uzmanību naidīgiem komentāriem.
“Pagājušajā nedēļā par šo jautājumu man bija diskusijas ar lielajiem sociālajiem tīkliem, un mēs vienojāmies par sadarbību. Mēs vienojāmies arī par to, ka naida runa un izteicieni, kas varētu kūdīt naidu sabiedrībā, ir vienkārši nepieņemami. Vienlaikus, protams, jāsaglabā vārda brīvība, kas ir viena no mūsu pamata vērtībām. Mēs pārrunājām arī tehniskus jautājumus, kas jāatrisina tuvāko divu nedēļu laikā un tad mēs turpināsim diskusijas,” sacīja Jurova.
Arī Latvijā līdz ar diskusijām par to, cik daudz patvēruma meklētāju būs jāuzņem, pieaudzis negatīvo komentāru skaits internetā. Tā secina pētnieki, kuri mēra sabiedrības noskaņojumu, analizējot komentārus dažādos portālos. “Pirmkārt, bēgļu tematika ir redzama, tas, ka viņa ir aktuāla, to var redzēt tajā indeksā. Otrs, daži vārdi, kuri varētu būt saistīti ar kaut kādu nepatiku un kas pēc konteksta ir redzams, ir ļoti tuvu naida runai. Piemēram, vārds “melnais” parādās bieži, un mēs zinām, ka “melnais” tiek lietots tādā mazliet nicinošā kontekstā,” stāsta viens no pētniekiem Klāvs Sedlenieks.
Debatēs Luksemburgā Francijas tieslietu ministre Kristiāna Tobirā arī norādīja, ka Eiropas līmenī nepieciešams izveidot vienotu sodu mehānismu, kas ar vienādu bardzību būtu piemērojams visās savienības dalībvalstīs. Patlaban soda mēri atšķiras, piemēram, Latvijā Krimināllikums paredz, ka par naida runas izteikšanu, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida izraisīšanu un ir saistīta ar vardarbību un draudiem, sods var būt arī brīvības atņemšana līdz pat desmit gadiem.
