Savukārt Krievijā par nenopietniem nosaukti Eiropas parlamenta priekšsēdētāja vietnieka aicinājums atcelt Krievijas rublim konvertējamās valūtas statusu.
Ukrainas varas iestādēm ir miera plāns situācijas stabilizēšanai valsts austrumos, un Kijeva vēlas, lai starptautiskā sabiedrība tai palīdzētu šī plāna realizēšanā - šādu viedokli sarunās ar ANO ģenerālsekretāra vietnieku politiskajos jautājumos Džefriju Feltmanu paudis Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Viņš atzinis, ka atrisināt konfliktu tikai militārā ceļā nav iespējams, vienlaicīgi uzsverot, ka iekšējā konflikta Ukrainā patiesībā nemaz nav - patiesībā Ukrainā karojot Krievijas armijas karavīri, turklāt esot arī informācija par to, ka Krievija turpina piegādāt gan tankus, gan artilēriju, gan modernas raķešu iekārtas.
Porošenko arī lūdzis palīdzību Donbasa reģionā sagūstīto civiliedzīvotāju atbrīvošanā. Feltmans no savas puses pateicies Ukrainas līderim par izrādīto miera iniciatīvu, uzaicinot viņu septembrī piedalīties ANO Ģenerālās Asamblejas sanāksmē.
Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka jau nākamajā nedēļā Ukrainas prezidents varētu parakstīt rīkojumu par Augstākās Radas atlaišanu un pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu sarīkošanu. Prezidenta padomnieks Oļegs Medvedevs paziņojis, ka pavisam drīz būs pagājis 30 dienu termiņš, kas atvēlēts jaunās koalīcijas veidošanai. Tā kā koalīcija, visticamāk, netiks izveidota, prezidentam ir visas tiesības parlamentu atlaist.
Tikmēr pretterorisma operācija Ukrainas austrumos joprojām turpinās. Drošības spēki paziņojuši, ka par karstākajiem punktiem joprojām tiek uzskatītas Luganskas, Doņeckas un Ilovaiskas pilsētas. Ukraiņu interneta mediji ziņo, ka Ilovaiskas tuvumā esošā bataljona „Donbas” karavīru cīņasspars esot nedaudz krities, jo neesot saņemti pienācīgi papildspēki. Gan ukraiņu, gan arī krievu mediji regulāri informē arī par ievērojamiem kaujas tehnikas zaudējumiem abās karojošajās pusēs.
Bet kārtējās pārmaiņas skārušas pašpasludinātās „Luganskas tautas republikas” vadību, par tā dēvēto premjerministru kļūstot Igoram Plotņickim. Līdzšinējais kaujinieku premjerministrs pēc atkāpšanās no amata tviterī pastāstījis, ka esot jābeidz karot, jo neesot pietiekami daudz resursu efektīvai reaģēšanai.
Savukārt krievu medijos satraukumu radījis Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieka Rišarda Čarņecka aicinājums atņemt Krievijas rublim konvertējamās valūtas statusu, kā arī izslēgt rubli no starptautiskās finanšu aprites. Šādu viedokli Čarņeckis paudis trešdien, uzstājoties Polijas Seimā. Tāpat viņš uzskata, ka Eiropai būtu nepieciešams sagatavot profilaktiskas sankcijas pret Krievijas ekonomikas svarīgākajiem sektoriem.
Krievijas Valsts domes spīkers Sergejs Nariškins paziņojis, ka Polijas politiķa ierosinājumam neesot nekādu realizācijas iespēju. Nariškins uzsver, ka šādi paziņojumi liecinot gan par to autora politisko bezatbildību, gan par intelektuālajām spējām.
Jau ziņots, ka pēc aprīlī notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties.
Aizvien turpinās ukraiņu armijas cīņa ar separātistiem Luganskas apgabalā.
