Ukrainas, Krievijas, ES, Baltkrievijas un Kazahstānas līderu sarunas Minskā otrdien turpinājās līdz vēlai naktij. Ar vislielāko nepacietību tika gaidītas Ukrainas prezidenta Petro Porošenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina divpusējās sarunas.
To noslēgumā, pateicoties ES pārstāvjiem par pausto atbalstu, Ukrainas prezidents Petro Porošenko norādīja, ka sarunas ir bijušas ļoti smagas, taču galvenā ziņa Krievijai un pārējiem sarunu dalībniekiem esot nodota:
Mēs nodemonstrējām, ka galvenais mērķis, ierodoties Minskā, bija panākt mieru. Miers ir nepieciešams visām tām Donbasa reģiona pilsētām, kas pašlaik ir okupētas un kur cilvēki 21. gadsimtā ir spiesti dzīvot kara apstākļos,” saka Porošenko. „Mēs pieprasām izlēmīgu rīcību, kas spētu nest mieru Ukrainas zemē. Mēs uzstājām uz to, lai, pirmkārt, tiktu panākta vienošanās par nelikumīgi aizturēto Ukrainas pilsoņu brīvības nodrošināšanu. Galu galā miera plāna loģiku bez izņēmuma atbalstīja visu valstu vadītāji,” teica Ukrainas prezidents.
Tāpat prezidents paziņojis, ka vistuvākajā laikā ar trīspusējās kontaktgrupas palīdzību ir jāsākas ģenerālštābu vadītāju konsultācijām par uguns pārtraukšanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas uzraudzībā.
Bet tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādījis, ka tiešā veidā par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos runāts neesot. Turklāt Krievija nevarot runāt par kaut kādiem uguns pārtraukšanas noteikumiem vai iespējamu vienošanos starp Kijevu, Doņecku un Lugansku. Tā neesot Krievijas, bet gan Ukrainas iekšējā lieta.
Vienlaicīgi Putins pozitīvi novērtējis notikušās sarunas, atzīstot gan, ka pagaidām nav zināms, kur šādas sarunas novedīs, bet trīspusējais sarunu formāts ar ES esot ļoti vērtīgs.
Savukārt ES augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone vien kārtējo reizi apliecinājusi atbalstu Ukrainas neatkarībai un teritoriālajai vienotībai, paužot pārliecību, ka sarunas ir bijušas vērtīgas.
Kā norāda ukraiņu izdevums „Glavred" šīs sarunas ir pierādījušas, ka ukraiņu sabiedrībā ir milzīgs pieprasījums pēc iespējas ātrāk izbeigt konfliktu Donbasā mierīgā ceļā. Taču tikpat acīmredzams esot tas, ka Putins negatavojas piekāpties, bet Rietumu sabiedrotie situācijas stabilizēšanai nav gatavi pielikt pūles ārpus jau ieviestajām ekonomiskajām sankcijām. Līdz ar to Ukraina varot paļauties tikai pati uz sevi.
Komentējot otrdienas tikšanos, ārvalstu mediji norāda, ka Krievija, visticamāk, vēlas saglabāt ietekmi pār Ukrainu ar viltībām, nevis uz godīgu vienošanos pamata.
Kā norāda britu „The Times”, Krievijas prezidents Vladimirs Putins kārtējo reizi ir izvēlējies konfrontāciju, jo viņš paranoiski baidās no Ukrainas uzņemšanas ES un NATO, kas gan ir maz ticama.
Izdevums pieļauj, ka Putins turpinās Krievijas zaudētās ietekmes sfēras atjaunošanu līdz brīdim, kamēr viņu neapstādinās kāds pārspēks. Spāņu „El Mundo” ieteikusi ES uzspiest uz Putinu, lai tas beigtu apdraudēt Ukrainas teritoriālo vienotību, jo Ukrainas prezidents Porošenko ir paudis gatavību atbalstīt daļēju varas decentralizāciju.
Savukārt britu „The Guardian" ir pārliecināts, ka ar uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos konfliktu izbeigt neizdosies. Izdevums uzskata, ka ES, Ukrainai un Krievijai ir jānoslēdz liels darījums, kas paredzētu varas decentralizāciju, Maskavas atteikšanos no ekonomiskās šantāžas, kā arī Ukrainas atteikšanos no virzības uz NATO un atzīšanu, ka līdz ES tai vēl tālu. Jebkurā gadījumā „The Guardian” uzskata, ka šāda vienošanās iespējama vien tālā nākotnē.
