"Pretinieka summārais grupējums, ņemot vērā nelikumīgo bruņoto formējumu kaujiniekus, ir vairāk nekā 40 000 cilvēku, bet Krievijas militārajā grupējumā valsts robežas tuvumā ir vairāk nekā 50 000 karavīru. Tas ir teju divas reizes vairāk nekā 2014.gada jūlijā," Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē, runājot par papildu pasākumiem, kas jānodrošina valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, sacīja prezidents.
""Rosvojentorg" [Krievijas Aizsardzības ministrijas tirdzniecības pārvalde] turpina kaujiniekiem regulāri piegādāt ieročus un militāro tehniku, munīciju, citas nepieciešamās lietas un degvielu.
Ierocis, kas karājas pie sienas, agri vai vēlu izšaus. Šis noteikums attiecas ne tikai uz parasto teātri, bet arī uz karadarbības teātri," norādīja Porošenko.
Kopš Krievijas līderi pērn februārī un martā taisnojās, ka Krimas iedzīvotāji Krievijas armijas uniformas un bruņojumu "iegādājušies parastā "Vojentorga" veikalā", ar šo vārdu bieži vien tiek apzīmēts viss Krievijas militārais atbalsts bruņotajiem formējumiem, kas cīnās pret Ukrainas valdību.
Porošenko uzsvēra, ka ir jāstrādā pie aizsardzības spēju stiprināšanas un modernu Ukrainas Bruņoto spēku izveidošanas.
Savukārt ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters trešdien ASV Senātā apstiprinājis iepriekš NATO pavēlniecības paustos pieļāvumus, ka Krievijas atbalstītie kaujinieki Ukrainas austrumos gatavo jaunu uzbrukumu.
Pentagona šefs atzinis, ka NATO spēku virspavēlniekam Eiropā ģenerālim Filipam Brīdlovam ir taisnība. “Tiešām izskatās, ka Krievijas atklāti atbalstītie separātisti Austrumukrainā gatavojas kārtējam karadarbības raundam, kas ir pretrunā ar Minskas līgumiem," norādīja ministrs.
Atbildot uz jautājumu, vai ASV ir gatava piegādāt Ukrainai letālos ieročus, Kārters sacīja, ka ASV atbalsta Ukrainas karavīrus tikai ar aizsardzības bruņojumu.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
