Viņš skaidroja - lai arī „Syriza” vēlas iegūt 50% balsu vēlēšanās, tādējādi iegūstot lielāko daļu no 300 parlamenta deputātu vietām, visticamāk, ka tomēr vajadzēs samierināties ar aptuveni 40% vēlētāju atbalstu. Tas nozīmē, ka topošajā koalīcijā vajadzēs iesaistīt citas partijas.
Skudra lēsa, ka vieni varētu būt Grieķijas komunisti. Taču, ja būs jāpiesaista vēl kāda no mazajām partijām, tad politiskajā tirgū ar citiem politiskajiem spēkiem, „Syriza” var būt spiesta atteikties no kāda sava solījuma, kas iepriekš dots vēlētājiem.
„Syriza” ir populistiska Grieķijas partija, kas sola pārtraukt, tās izpratnē, ārvalstu aizdevēju un Eiropas Savienības diktātu Grieķijā un taupības politiku.
Patlaban valdību vada premjers Antoniss Samars, kurš vada arī partiju „Jaunā demokrātija”. Domājams, ka šī partija iegūs aptuveni 6%-10% mazāk vēlētāju atbalstu nekā „Syriza”. Tas nozīmē, ka arī „Jaunā demokrātija”, spējot atrast kopīgu valodu ar mazajām partijām, var cerēt uz jaunas valdības izveidošanu.
Tiesa, Skudra lēsa, ka jauna Samara valdība ilgi nenoturētos un rudenī vai nākamā gada beigās būs jaunas parlamenta vēlēšanas. Taču arī „Syriza” uzvaru Grieķijas parlamentā Skudra noraidīja kā politisku zemestrīci Eiropā.
Viņš uzsvēra, ka ES nebūs gatava atbalstīt utopiskas problēmas, kas nozīmētu, ka Grieķijas ekonomiskās un sociālās problēmas tiks risinātas uz citu ES valstu rēķina. Taču ES valstis ir gatavas iet ceļu, lai nodrošinātu situāciju, kad privātās bankas ir gatavas kreditēšanai.
Kopumā, raksturojot noskaņojumu Grieķijas sabiedrībā, Skudra norādīja, ka ļoti lielai grieķu daļai nav skaidrs, par ko balsot vēlēšanās.
"Viņi apzinās, ka mazās partijas nebūs problēmu risinātāji un to mērķis ir tikai izsist sev kādu labumu politiskajā tirgū, kas būs pēc vēlēšanām. Man ir grūti iedomāties, ka Grieķijas komunistiem ir kāds saprātīgs piedāvājums Grieķijas un ES ekonomisko problēmu risināšanai,” uzsvēra Skudra.
Politologs atgādināja, ka patlaban Grieķijā viena trešdaļa dzīvo zem nabadzības sliekšņa; tiem cilvēkiem, kam ir darbs, atalgojums ir sarucis par trešdaļu, savukārt bezdarba līmenis pārsniedz 20%.
