Andre Krouvels: Manuprāt, tas, ko populisti dara, viņi pretnostāda demokrātiju likuma varai. Viņi saka – tikai tāpēc, ka mēs esam uzvarējuši, mēs visu drīkstam izmainīt, jo cilvēki par mums ir balsojuši un mēs esam vienīgie, kuri šos cilvēkus pārstāv, tāpēc mēs tagad varam darīt visu. Bet tā nav.
Konstitūcija un tiesības ierobežo, ko varas turētāji var darīt. Jūs nevarat darīt jebko tikai tāpēc, ka esat uzvarējis vēlēšanās! Jums ir ierobežojumi. Un ja jūs to nesaprotat, jūs iznīcināt likuma varu, jūs iznīcināt konstitūciju un ar to pašu jūs iznīcināt demokrātiju.
Vai nu jums ir gan demokrātija, gan likuma vara, vai nav nekā. Nevar atbrīvoties tikai no viena.
Populisti grauj likuma varu, un tas ir postoši valstij, postoši cilvēku drošībai.
LTV: Politiskās sistēmas polarizācija noved arī pie sabiedrības polarizācijas. Tas ir riskanti ilgtermiņā?
Ja jums ir vēlētāju grupa, kas jūtas nedroša un grib ātrus risinājumus, viņi izvēlēsies populistus. Tad populisti sāk mobilizēties un teikt – visi pārējie ir briesmīgi, jūs nevarat viņiem uzticēties, viņi nedarīs, to ko prasāt.
Mēs šobrīd saskaramies ar ļoti kompleksām problēmām, kurām nav ātru risinājumu. Ekoloģiskās problēmas, ekonomikas un banku problēmas. Ir nepieciešams ilgs laiks, lai tās atrisinātu.
Vajadzīgs liels, garlaicīgs, nogurdinošs likumdošanas darbs. Jūs to nevarat izdarīt ar vienu tvītu, tas nav 140 zīmju projekts.
Tas ir 10-20 gadu projekts ar plašu konsensusu. Populisti šo ilgtermiņa pieeju padara neiespējamu. Viņi grib tagad un tūlīt. Politika tā nestrādā. Haoss tā strādā, bet politika nē.
No ārpuses ir dīvaini redzēt, ka Nīderlandē, kas ir viena no liberālākajām ES valstīm, kur ekonomikai iet labāk nekā citur, bezdarbs ir zems, cilvēki balso par labējiem ekstrēmistiem. Kāpēc?
Tas nav saistīts ar to, kas jums ir. Ja paskatāties, cik neapmierināti ir cilvēki, tā ir starpība starp to, kas jums ir, un to, kas jums, jūsuprāt, pienākas, kas jums varētu būt, ko jūs gribat. Un šī atšķirība ir svarīga. Nav svarīgi, cik mums labi iet. Ļoti daudzi cilvēki ļoti bagātās valstīs ir nelaimīgi. Kāpēc? Jo tas, kas viņiem ir, atšķiras to tā, kas, viņuprāt, viņiem pienākas, ko viņi pelnījuši.
Sajūta, ka viņi nedabū to, kas viņiem pienākas, bet citi cilvēki dabū lietas, kas viņiem nepienākas – imigranti, ārzemnieki – tas ir ļoti svarīgi.
Protams, mēs esam bagāti, mums ir ļoti bagāta valsts ar labu veselības aprūpes sistēmu, pensiju sistēmu, bet tas nav svarīgi, ja jums liekas, ka tas nav priekš jums. Ja jums liekas, ka jums tas nepalīdz un rīt tas viss var nebūt. Tas rada neapmierinātību. Tas ir ilgtermiņa projekts parādīt, kā politiskās partijas var padarīt cilvēku dzīvi labāku nevis sliktāku.
Bet tas ir ļoti ilgs projekts?
Tas ir ilgs projekts, un diemžēl politikai vairs nav ilgtermiņa loģikas, bet tikai īstermiņa pieeja ar 140 zīmju tvītiem, ātrām frāzēm un solījumiem, kas ir tukši, jo nevar tikt īstenoti.
Un kas tad, ja tā turpinās?
Mēs zaudēsim gan savu demokrātiju, gan likuma varu. Jo cilvēki arvien mazāk uzticas tām partijām, kas nodrošina demokrātisko praksi un likuma varu. Manuprāt, ir daudz argumenti pret šo “izdarām visu tūlīt” pieeju un “aizmirstam, ko dažādas grupas vēlas”, jo es tak vienīgais zinu, ko cilvēki grib, un es viņus pārstāvu.
Tāda pieeja - visu iznīcinās - var novest tikai pie haosa. Paskatieties uz ASV!
