Iespējams, ka atbalsts proeiropeiskajiem spēkiem nebūs tik liels atbalsts kā Petro Porošenko Ukrainas prezidenta vēlēšanu laikā, tomēr tas būs stabils. Cilvēki ir noguruši no spriedzes un karadarbības, tāpēc viņi centīsies atbalstīt vienu konkrētu – proeiropeisku - virzienu.
Tiesa, tas nenozīmē, ka Krievija necentīsies ietekmēt Ukrainu. Arī pirms vēlēšanām tā varētu saasināt situāciju, kas gan obligāti nenozīmē jaunu vardarbības vilni. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Krievijai ir izdevīgi saglabāt nestabilitāti Austrumeiropā, kas būtu labs līdzeklis, lai manipulētu ar Rietumiem. Tā būtu atriebība Ukrainai, kas nav klausījusi Krieviju, kā arī Eiropai, „kas nav ēdusi visu, ko Krievija ir likusi galdā,” norādīja Ozoliņa.
Viņa gan uzsvēra, ka Ukrainai, ja tā patiešām dosies proeiropeisku ceļu ir jābūt gatavai veikt daudzas un smagas reformas, pēc Ozoliņas teiktā, „pilnīgi visos līmeņos”.
Politoloģe arī norādīja, cik ļoti ir mainījusies ES attieksme pret Krieviju. „Demokrātisko valstu uzvedības modelis paģēr to, ka ir pakāpeniska rīcība. Tas ir kā simbols tam, ka to, ko dara Krievija, tas nav pieņemami ES. Un tas ir milzīgs pluss, jo, vai mēs pirms gada varējām iedomāties, ka ES varētu izvirzīt sankcijas pret Krieviju,” akcentēja Ozoliņa.
Turklāt, ja ES diversificēs savus gāzes piegādātājus, tad Krievijai būs jāsavaldās un „jāspēlē pēc noteikumiem, kurus piedāvā, ja tā var teikt, maka turētāji”.
