Polijas prezidents: Dažas ES valstis vēlas atcelt sankcijas pret Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vēlas izbeigt pret Krieviju noteiktās sankcijas, kuru mērķis ir apturēt Maskavas agresiju Ukrainā, paziņojis Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis.

Tā prezidents atzinis intervijā Polijas laikrakstam “Dziennik Gazeta Prawna”, vēsta aģentūra “Unian”.

“Sankciju politikas lieta karājas uz diezgan tieva politiskā diedziņa. Tas nav atkarīgs tikai no Krievijas. Lielā daļā ES ir pārliecība, ka sankcijas jāizbeidz,” paudis Komorovskis.

Viņš arī atzīmējis, ka Polija uzskata - sankciju politika deva vēlamus rezultātus un tā ir jāturpina. Polijas vadība, pēc viņa teiktā, ir pārliecināta, ka sankciju ierobežošana iespējama tikai tad, ja “Krievijas politika mainīsies uz labo pusi”.

Taču “sankcijas ir un būs ļoti sarežģītas diskusijas sfēra visai Rietumu pasaulei,” paudis Komorovskis.  

Tikmēr ASV viceprezidents Džo Baidens  videouzrunā konferencē “Ukrainas reformu atbalstam” uzsvēris, ka sankcijas pret Krieviju ir jāturpina, ziņo “Unian”.  

“Krievija okupēja  Ukrainas teritorijas, sūta savus tankus, raķetes uz Donbasu. Tas ir mēģinājums pārskatīt Eiropas robežas, pārkāpt Ukrainas drošību un jūsu centienus mierīgi dzīvot  Eiropā. Un tāpēc sankcijas, kuras noteiktas, lai Krievija izpildītu savas saistības pēc Minskas vienošanās, jāturpina” paudis Baidens.   

Jau vēstīts, ka  februāra beigās stājās spēkā jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret personām un organizācijām, kuras saistītas ar konflikta eskalāciju Ukrainas austrumos. Eiropas Komisija jau sākusi izstrādāt jaunus ierobežojošos pasākumus gadījumam, ja miera centieni Ukrainā cietīs neveiksmi. Savukārt Krievija Eiropas rīcību uzskata par neloģisku, īpaši laikā, kad ir radusies cerība panākt diplomātisku progresu ieilgušā konflikta risināšanā. 

12.februārī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu, tomēr no Ukrainas turpināja pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas, taču sadursmes un apšaudes turpinās. 

Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti