Tas sākās pie Krievijas vēstniecības Viļņā, kur Ņemcova piemiņai iededza sveces un nolika ziedus.
Pēc tam gājiens virzījās pa vienu no galvenajām Viļņas ielām un noslēdzās ar klusuma brīdi Luķišku laukumā pie ēkas, kurā savulaik atradās Valsts drošības komitejas cietums.
Ļaudis nesa Krievijas, Lietuvas, Ukrainas un Gruzijas karogus. Daudziem bija Ņemcova fotogrāfijas un plakāti, kuros kritizēts Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Ņemcovu nogalināja piektdienas vēlā vakarā Maskavas centrā, dažus simtus metrus no Kremļa. Viens vai vairāki šāvēji no garāmbraucoša auto politiķa mugurā raidīja četras lodes. Politiķis bija zināms kā ass Kremļa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķis un svētdien Maskavā bija paredzēts tā saucamais antikrīzes gājiens, kurā tiktu pausta arī noraidoša attieksme pret karu Ukrainā. Versijas, kādēļ Ņemcovu nogalināja ir dažādas.
Viena no Ņemcova līdzgaitniecēm Ksenija Sobčaka atzina, ka Ņemcovs tuvākajā laikā grasījās nākt klajā ar pierādījumiem par Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā. Arī savā pēdējā intervijā radiostacijā "Eho Moskvi" Ņemcovs pauda, ka Krievijas armija atrodas Ukrainā un karš ar šīs valsts armiju ir tiešs cēlonis ekonomiskajai krīzei Krievijā.
Šoku par notikušo ir pauduši gan nogalinātā politiķa līdzgaitnieki, gan ārvalstu līderi. Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas centienus apslāpēt demokrātiju valstī. Putins ir paudis, ka darīs visu iespējamo, lai slepkavas tiktu notverti. Tomēr daudzi atgādina, ka līdz šim nogalināto opozicionāru slepkavības nav atklātas. Vēl dažu citu opozicionāru nāves ir mīklainas. Toties ekspertiem ir dažādi viedokļi par to, kādu ietekmi Ņemcova slepkavība var atstāt uz Krievijas politiku. Taču tiek atzīts, ka nelabvēļu Ņemcovam Krievijā netrūka.
