Timčuks norādījis, ka ir reģistrēti „draudzīgas uguns” gadījumi starp kaujinieku formējumiem un Krievijas regulārās armijas daļām.
Debaļcevo rajonā separātistu artilērija esot apšaudījusi Krievijas armijas izlūku grupu, fiksētas apšaudes arī starp separātistu kaujinieku grupējumiem, tai skaitā ar artilērijas izmantošanu, informējis Timčuks.
Viņš skaidrojis, ka šie incidenti saistīti ar zemu sadarbības līmeni gan starp kaujiniekiem, gan starp kaujiniekiem un Krievijas spēka daļām.
Iepriekš Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka 70% krievu karaspēka daļu atstājuši Ukrainas teritoriju, bet vēlāk paziņojis, ka krievu karaspēka izvešana ir apturēta. 5.septembrī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Kijeva un pašpasludināto neatzīto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvji parakstījuši protokolu par uguns pārtraukšanu. Tomēr jau nākamās dienas rītā tika ziņots par vienošanās pārkāpumiem.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
