Latvijas Radio: Zviedrija tāpat kā Somija ir Eiropas Savienības valsts, bet izvēlējusies nepievienoties NATO un turpina politiku nepievienoties militārām aliansēm. Tomēr bažas par Krievijas rīcību Ukrainā likušas Stokholmai pārvērtēt 200 gadus seno neitralitātes politiku. Ir bijušās debates, un sabiedrības atbalsts dalībai NATO pēdējos gados ir pieaudzis. Vai Zviedrija varētu mainīti savu politiku un pievienoties NATO?
Anderss Palmgrēns: Viss, protams, ir iespējams. Es domāju, ka šī brīža valdība nemainīs šo politiku. Tomēr nevar zināt, kā viss izvērtīsies nākotnē. Kā minējāt, sabiedrības viedoklis par NATO ir mainījies kopš Krimas aneksijas un citiem notikumiem. Zviedrijā ir debates, un mēs šobrīd ļoti uzmanīgi domājam par šīm lietām.
Kādi varētu argumenti par un pret?
Pirmkārt jānorāda, ka Zviedrija liek uzsvaru uz sadarbību, kas ir daļa no mūsu drošības politikas. Mēs cenšamies sadarboties, cik daudz iespējams. Runājot par nepievienošos militārām aliansēm, tā ir daļa no mūsu tradīcijas jau diezgan ilgu laiku, kā jau minējāt. Tādēļ mēs par to domājam ļoti uzmanīgi, jo mēs esam ilgi piekopuši šo politiku, un tā mums labi kalpojusi.
Kādi būtu riski, ja pievienotos aliansei ?
Es to neuzskatu par risku. Tas ir jautājums par politisku lēmumu. Un Zviedrija ir brīva izvēlēties, ar ko mēs sadarbojamies un tā tālāk. Mēs cenšamies darīt, ko spējam, lai sadarbotos ar NATO, lai sadarbotos Eiropas Savienības ietvaros, un mēs arī esam pastiprinājuši sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Zviedrijas premjerministrs kopā ar citu Ziemeļvalstu līderiem viesojās Vašingtonā pagājušajā nedēļā, lai stiprinātu Zviedrijas un ASV attiecības.
Krievija brīdinājusi Zviedriju un Somiju par pievienošanos NATO. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nesen brīdināja - ja Zviedrija izlems pievienoties NATO, tad Krievija spers jaunus militārus soļus ziemeļu teritorijās. Kādā veidā šādi Krievijas paziņojumi iespaido debates Zviedrijā? Vai šāda taktika var izraisīt pretēju efektu un Zviedriju tieši tuvināt NATO?
Es personīgi uzskatu, ka tas nestrādā par labu pašas Krievijas perspektīvai nākt klajā ar šādiem skarbiem paziņojumiem par to, ko Zviedrija darīs vai nedarīs. To mēs vēlētos izlemt paši. Protams, mēs ievērojām ministra Lavrova interviju un ko viņš teica, bet tomēr mūsu debates ir zviedru debates, un mēs paši pieņemsim lēmumu.
Nesen Somijā valdības komisijas ziņojumā bija teikts, ka, runājot par iespējamu iestāšanos NATO, Somijai un Zviedrija vajag saskaņot savu rīcību. Ja tiek nolems iestāties, jāiestājas abām, ja nē - abām jāpaliek ārpus alianses. Vai Somijas un Zviedrijas amatpersonas savstarpēji apspriež jautājumu par dalību NATO?
Šī ziņojuma tapšanā piedalījās ar Zviedrijas vēstnieks. Tādēļ domāju, ka Somijas un Zviedrijas valdības cieši sastrādājas šajā jautājumā.
Somijā dalību Eiropas Savienībā savā ziņā redz kā drošības politikas sastāvdaļu un iespēju iestāties NATO kā ārpolitikas instrumentu. Vai tāpat ir Zviedrijā?
Eiropas Savienība, pirmkārt ir ekonomiska un politiska organizācija no Zviedrijas skatu punkta. Jā, Eiropas Savienībai ir arī drošības aspekts, bet mēs neuzskatām Eiropas Savienību kā aizstājēju NATO un otrādi. Tās ir divas dažādas organizācijas, un tām ir dažādi mērķi.
Vai Zviedrija un Somija tiešām ir neitrālas? Piemēram, gadījumā, ja pret Baltijas valstīm notiek militārs uzbrukums, vai Zviedrija saglabātu neitralitāti?
Pirmkārt man jāsaka - mūsu politika ir nepievienoties militārām aliansēm. Būšana neitrālam - tas ir lēmums kara gadījumā. Domāju, ka esam diezgan skaidri pateikuši, ka mūsu politika ir nepievienoties militārām aliansēm. Bet mēs neesam neitrāli - mēs, piemēram, esam Eiropas Savienības sastāvā.
Kā vērtējat Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību?
Zviedrijai ir ļoti svarīgi, ka mums ir šī plašā sadarbība starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Mums ir jācenšas attīstīt dažādi politiskie jautājumi, piemēram, attiecībā uz drošību. Baltijas valstis ir mūsu tuvi kaimiņi, un tās vienmēr ir bijušās svarīgas Zviedrijai.
Vai ir telpa ciešākai sadarbībai?
Tas ir politisks jautājums. No mana skatu punkta, jau ir daudz sadarbības, un esmu drošs, ka tās būs vēl vairāk. To rādīs nākotne. Kā jau teicu, tas ir politisks jautājums par to, kā un kādās jomās sadarbību stiprināt.
Jūs jau minējāt, ka pagājušajā nedēļās ASV prezidents Baraks Obama Baltajā namā tikās ar piecu Ziemeļvalstu, tostarp Zviedrijas, līderiem. Tur viņš nosodīja Krievijas, viņa vārdiem, „pieaugošo, agresīvo” militāro nostāju Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Cik lielus draudus Krievija rada šajā reģionā?
Šajā gadījumā es nevēlos izmantot vārdu „draudi”. Ir bijuši zināmi notikumi, bet Zviedrijā mēs to neuztveram kā draudu, kaut, protams, esam nobažījušies par to, kā izvērtīsies nākotne.
Bet mēs arī esam pārliecināti, ka esam spēruši soļus, lai sabalansētu šo situāciju.
Pievērsīsimies plašāk Eiropas un Krievijas, Krievijas un NATO attiecībām. Pagājušajā nedēļā Rumānijā tika aktivizēta ASV pretraķešu aizsardzības bāze Rumānijā. Vēl vienu bāzi ar pārtvērējraķetēm pāris gados paredzēts izveidot Polijas ziemeļos. NATO un ASV uzstāj, ka šis Eiropas pretraķešu vairogs nav drauds Krievijai, bet Maskava uzskata citādi. Putins brīdināja, ka Krievijai būs jāsper soļi pret draudiem, ko šī pretraķešu sistēma rada Krievijai. Kādus soļus Krievija varētu spert?
Es nevar atbildēt, ko tieši viņi darīs. No politiskā skatu punkta viņi, protams, var teikt, ka šis vairogs rada draudus. Bet no otras puses, tā ir aizsardzības sistēma. Līdz ar to no Krievijas skatu punkta labākais, ko tā var darīt, iespējams, ir izveidot pašai savu pretraķešu aizsardzības sistēmu.
Vai Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmai tiešām nav nekāda sakara ar Krieviju, kā saka ASV un NATO?
Pretraķešu aizsardzību, protams, var izmantot pret raķetēm no dažādām pusēm. Un šī aizsardzības sistēma ir izvietota tādā veidā, kādā ir. Tajā pašā laikā militārs aprīkojums kā pretraķešu vairogs vai jebkas cits - tas ir atkarīgs no konteksta, kādā to izmanto, kāds ir tā mērķis. Bet jā, Eiropas pretraķešu aizsardzības vairogs tiek veidots ar bāzēm Centrāleiropā un jā – tas atrodas starp NATO un Krieviju.
Nesen ASV prezidents Obama viesojās Eiropā un Vācijā viņš kritizēja Eiropu, ka tā dažkārt bijusi bezrūpīga attiecība uz savu aizsardzību. Cik nopietns ir šis brīdinājums, un vai tam Eiropā var būt kādas sekas? Piemēram, neilgi pēc Obamas paziņojuma Vācija pavēstīja, ka palielinās savu armiju pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām.
Tāpat ir Zviedrijā. Mēs arī esam palielinājuši aizsardzības budžetu pirmo reizi, manuprāt, 20 gadu laikā. Domāju, tāpat tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu. Krima un tas, kas noticis Ukrainā, lika aktualizēt šos jautājumus politiskajās diskusijās. Tas lika apzināties, ka kopš Aukstā kara bruņotie spēki tikuši dramatiski samazināti. Tas, protams, prasa laiku, bet domāju, ka lielākā daļa Eiropas valstu palielinās tēriņus aizsardzībai un pastiprinās savas spējas, lai sabalansētu pašreizējo situāciju.
Šonedēļ notika Eiropas Savienības militārās komitejas sanāksme, kas sastāv no kopienas valstu armiju komandieriem. Viņi apsprieda arī to, kā Eiropas Savienība un NATO var uzlabot sadarbību. Ir kritiķi, kas teikuši, ka starp NATO un Eiropas Savienību trūkst politiskās koordinācijas. Kā jūs uzskatāt, vai tā ir?
Es tā nedomāju. Tas atkarīgs no tā, kā jūs uztverat savstarpējo koordināciju. NATO struktūrās ir amati, kuriem ir divējādas lomas, kas atvieglo sadarbību starp abām organizācijām, ja tas ir nepieciešams.
Iepriekš bijuši arī izteikumi, it īpaši, kad Ukrainas krīze bija karsta, par Eiropas Savienības militāro spēku izveidošanu. Vai šādiem priekšlikumiem ir nākotne?
Par to ir dažādi politiski uzskati, vai Eiropas Savienībai vajadzētu kļūt arī par militāru organizāciju. Es domāju, ka Eiropas Savienība paliks politiska organizācija. Ir arī sāncensības problēma, ja ir divas dažādas organizācijas, kas sacenšas par vieniem un tiem pašiem resursiem. Tādēļ domāju, ka kopumā viss paliks, kā ir, un tas būtu pareizais ceļš. Eiropas Savienībai ir līdzekļi un spējas, kā trūkst NATO, un otrādi. Un domāju, ka abas, ja tas ir nepieciešams, var papildināt viena otru.
Šovasar jūlijā Varšavā būs svarīgs NATO samits, kur tiksies alianses līderi. Ko jūs sagaidāt no šīs sanāksmes, un kādi lēmumi tur būtu jāpieņem?
Mēs, Zviedrija, neesam NATO dalībvalsts, un tādēļ šis ir mans personīgs viedoklis. Domāju, ka alianse centīsies konceptualizēt jaunas idejas, kā attiekties pret nākotnes izaicinājumiem. Un arī par to, kā sadarboties Baltijas jūras reģionā un cik tas ir svarīgi. Es domāju, ka Varšava simbolizē to, cik ļoti šis reģions ir nozīmīgs.
