Terorisms Rietumeiropā nav jauna parādība, bet šis gads iesācies ar īpašu trauksmi. Pēdējos septiņos mēnešos bojā gājis desmitgadē lielākais cilvēku skaits. Teroristiem izdevies dzēst 143 cilvēku dzīvību. Iepriekš tik liela mēroga slaktiņš notika Spānijā, Madridē, kad Atočas dzelzceļa stacijā sprādzienos bojā gāja 191 cilvēks.
Raidorganizācija BBC, kura veikusi terorisma statistikas apkopojumu, secina, ka jau septiņdesmitajiem gadiem bijuši periodi ar liela skaita cilvēku bojāeju teroraktos, piemēram, laikā, kad notika asas cīņas Ziemeļīrijā, un neatkarības atbalstītāju, īru republikāņu armijas sarūpētās bumbas sprāga Belfāstas centrā un daudzviet citur. tāpat laikā, kad arī basku teroristu grupa ETA līdzīgos uzbrukumos Spānijā un Francijā pieprasīja reģionu neatkarību. Arī nesenā vēsture liecina, ka diemžēl Rietumeiropā šie noziegumi nesarūk.
Raugoties plašāk Eiropas kartē, analītiķi norāda, ka kopš gada sākuma teroraktos bojā gājuši 892 cilvēki, ieskaitot Turciju. Kopumā Turcija pēdējā laikā kļuvusi par daudz bīstamāku teritoriju nekā iepriekš, jo savu artavu piešķīris arī nesenais mēģinājums gāzt valdību, kam seko plašas iesaistīto medības un līdz ar to arī rada priekšstatu, ka Turcija ir nemitīgu bruņotu notikumu un operāciju epicentrā. Ar uzbrukumiem neskopojas arī kurdu organizācijas, kuras pieprasa neatkarīgu dzīvi un valsti, bet kuru niknumu vēl vairāk pastiprina dažādi Turcijas valdības noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.
No visas pasaules terorisma kopumā notikušais Rietumeiropā sastāda sešus procentus. Arvien lielākie upuri šajā ziņā ir arī Sīrijā un Irākā.
Harvardas universitātes profesors Sīvens Pinkers raidorganizācijai BBC norāda, ka pēdējā laika notikumi lielā daļā sabiedrības audzējuši arī spēcīgas bailes tieši no terorisma. Eksperts secina, ka tas tādēļ, ka par teroraktiem daudz runā medijos, tos apspriež sabiedrībā, lai gan skaitliski daudz vairāk cilvēku ik dienu bojā iet dažādos citos negadījumos, piemēram, autoavārijās uz Eiropas ceļiem. Raidorganizācija BBC to arī uzskatāmi vēsta skaitļos, kur redzams, ka šogad teroraktos Rietumeiropā bojā gājuši vairāk nekā 100 cilvēku, bet dažādos citos negadījumos – vairāk nekā 100 000.
Dažādi eksperti jau iepriekš brīdinājuši, ka gan konfliktu fons - gan tas, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nav pietiekami gatavas līdzīgām traģēdijām, piemēram, joprojām vāji sadarbojas slepenie dienesti, lai laikus pamanītu bīstamus cilvēkus, - veicinās to, ka terora draudus tik drīz šajā pasaules daļā vis neaizmirsīs, un to klātbūtne būs jūtama arī turpmāk. Aizvadītajā gadā un šogad visplašākie uzbrukumi ar lielāko upuru skaitu notikuši Francijā un tās kaimiņvalstī Beļģijā, kur joprojām ir arī augsts terorisma draudu līmenis. Vairākkārt trauksme bijusi arī Vācijā, bet draudīgas situācija pieredzējušas arī citas Eiropas valstis, lielākoties pilsētās. Šobrīd cīņa ar terorismu ir arī viens no lielākajiem Eiropa Savienības politiķu un institūciju uzdevumiem.
