Sākot uzdot jautājumus par islāma ekstrēmismu, par to, kā valdības pret to cīnās, tu pēkšņi nonāc drošības dienestu uzraudzībā; ja tu translē intervijas ar ekstrēmistiem, tevi apsūdz par sadarbību ar ekstrēmistiem; bet no otras puses, ja sāc kritizēt ekstrēmismu, tevi var nošaut – tas žurnālistiem ir atņēmis telpu un iespēju strādāt, tas ir atņēmis neitrālo teritoriju, ” sacīja Greste.
Arī tas, ka preses brīvības indekss šobrīd ir nokrities viszemākajā līmenī tā mērīšanas vēsturē, apliecina, ka šai problēmai jāpievērš liela uzmanība. Preses brīvības ierobežošanu Greste skaidroja ar visur klātesošo karu pret terorismu.
“Karš pret teorismu ir bijis attaisnojums daudzām valdībām,” sacīja Greste.
Fiziskā kara laikā nepieciešamo rīcību bija iespējāms definēt, bet šobrīd karš ar terorismu ir ideju karš, kas ir nedefinējams. Tajā no vienas puses, ir valstu valdības, bet no otras puses – islāmisti, savukārt par kaujas lauku kļuvuši mediji, bet žurnālisti - par mērķiem.
Greste skaidroja, ka līdzšinējās tikšanās ar dažādu valstu līderiem un sabiedrību viņam uzlikušas morālu atbildību turpināt iesākto darbu un cīnīties par preses brīvību un par spiediena mazināšanu uz žurnālistiem. Tieši šim mērķim paredzēta Grestes ideja par Preses brīvības hartas izveidošanu.
Ja gribam panākt, lai mūs ciena, ja gribam panākt sabiedrības uzticību, jāsaglabā profesionālā ētika. Bez sabiedrības uzticības mums nebūs nekādu iespēju,” klāstīja Greste.
Vēstot par saviem nākotnes plāniem, Greste pieļauj, ka viņam būs grūti atgriezties vecajā korespondenta darbā, tādēļ šobrīd viņš vēl nevar sniegt atbildi par to, kāda veida žurnālistikā turpmāk darbosies. Iespējams, tas būs dokumentālais žanrs, iespējams, aktuālu interviju raidījumi, taču neapšaubāmi daļu savas dzīves žurnālists vēlas veltīt preses brīvības kampaņai. Viņa plānos ietilpst arī sarakstīt grāmatu par pieredzi cietumā un preses brīvību, taču pie tās Greste plāno ķerties pēc atgriešanās Nairobi, kas bija viņa mājvieta pirms apcietinājuma.
Pirms atgriešanās mājās žurnālistam vēl paredzētas vairākas tikšanās ar ziņu organizācijām, kā arī ar citiem jomas speciālistiem, kas izprot žurnālistikas problēmas un vēlas strādāt pie Preses brīvības hartas izveides.
Tāpat Greste vēlas pabeigt maģistratūras studijas, ko neklātienē iesācis, vēl atrodoties cietumā, kā arī uzņemt dokumentālās filmas par ekstrēmismu Austrumāfrikā, situāciju Kongo un paša pieredzi Ēģiptē, taču, lai to īstenotu, jāsagaida tiesas prāvas beigas. Neskatoties uz vēlmi uzņemt dokumentālo filmu par pieredzēto, lai pats Greste atgriestos Ēģitē, situācijai būtu dramatiski jāmainās.
Jau ziņots, ka Pēteris Greste februāra sākumā deportēts no Ēģiptes, kuras tiesa iepriekš piesprieda cietumsodus trim Kataras telekompānijas "Al Jazeera" žurnālistiem. Viņi bija apsūdzēti aizliegtās islāmistu kustības "Musulmaņu brālība" atbalstīšanā.
Grestem un Fahmi bija piespriests septiņu gadu cietumsods, bet producentam Baheram Mohamedam - divi cietumsodi ar septiņu un trīs gadu termiņiem, kopā desmit gadi. Trīs gadu cietumsods Mohamedam piespriests par neatļautu munīcijas glabāšanu, lai gan pēc "Al Jazeera" sniegtās informācijas, šī apsūdzība viņam izvirzīta, jo pie viņa atrasta patronas čaulīte, kuru viņš paņēmis protestu vietā kā suvenīru.
Greste, Fahmi un Mohameds, kuri tika aizturēti 2013.gada decembrī Kairā, savu vainu tiesā neatzina. Viņi uzsvēra, ka godprātīgi darījuši žurnālista darbu un noraidīja apsūdzības, ka būtu safabricējuši materiālus ar nolūku graut Ēģiptes nacionālo drošību un radīt iespaidu, ka valsts ir uz pilsoņu kara sliekšņa.
