Pēc tam, kad par savas priekšvēlēšanu kampaņas apturēšanu paziņoja otrais populārākais ASV Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāts Teds Kruzs, dažas stundas vēlāk ar līdzīgu paziņojumu klajā nāca arī trešais atlikušais republikāņu kandidāts – Džons Keisiks. Abiem politiķiem ciešot sakāvi svarīgajā Indianas štatā, izredzes iegūt pietiekami daudz delegātu balsu, lai apturētu Donaldu Trampu, faktiski bija zudušas.
Tieši tāpēc vēl pirms atlikušajām priekšvēlēšanām par Republikāņu partijas vienīgo nominantu prezidenta krēslam kļuvis odiozais uzņēmējs Donalds Tramps. Ja vēl pirms vairāk nekā gada ASV vadošie politiķi un politikas analītiķi Donalda Trampa iespējamos panākumus cīņā par prezidenta krēslu vērtēja skeptiski vai pat ar smaidu, tagad viņa kļūšana par faktiski jau oficiālo republikāņu nominantu ir daudziem skaudra realitāte.
Pats Donalds Tramps intervijā raidsabiedrībai CNN gan norādījis, ka par spīti daudzajiem un spēcīgajiem konkurentiem vienmēr ir ticējis saviem panākumiem: “Es nedomāju, ka es būtu startējis šajā cīņā, ja es neuzskatītu, ka varu uzvarēt. Es neteicu, ka es noteikti uzvarēšu. Taču zemapziņā es noteikti jutu, ka es varu uzvarēt un uzvarēšu.”
Tagad galvenais jautājums ir par to, vai Donaldam Trampam novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās izdosies gūt uzvaru pār demokrātu partijas pretendentu. Visticamāk, ka tā būs Hilarija Klintone, kura gan Indianas štatā zaudēja Bērnijam Sandersam.
Lai arī daudzu vēlētāji neatbalsta Klintones iespējamo kļūšanu par prezidenti, viņa tomēr ir par aptuveni 10-12% populārāka nekā Tramps, liecina sabiedriskās domas aptaujas.
Kā norāda izdevums “The Washington Post”, visticamāk, turpmākās priekšvēlēšanu kampaņas viens no galvenajiem mērķiem būs, ja tā var teikt, „normalizēt” Donaldu Trampu un padarīt viņu politiski pieņemamāku.
Tas tāpēc, ka aptaujās Trampa darbību negatīvi vērtē 75% sieviešu, gandrīz 80% gados jaunu cilvēku un pat 85% latīņamerikāņu izcelsmes ASV pilsoņu, kā arī 66% no pie partijām nepiederošajiem vēlētājiem.
Ne mazāk izaicinošs ir arī atbalsts Trampam pašas republikāņu partijas iekšienē – viņa nomināciju nevēlas atbalstīt līdz pat 56% no republikāņiem. Lai arī pašreizējā delegātu sistēma uzliek delegātiem par pienākumu balsot par attiecīgu pretendentu, atsevišķi politiķi jau izteikušies, ka labāk riskēs ar savas balss zaudēšanu, nekā atbalstīs Trampu. Vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka, lai arī nav vēlmes balsot par Trampu, noteikti tiks balsots pret Klintoni.
Pats Donalds Tramps paziņojis, ka pašreizējā delegātu sistēma ir krāpšanās: “Gan demokrātu, gan republikāņu delegātu sistēmas ir krāpšanās. Taču demokrātiem tā ir izsmalcinātāka. Es esmu tiešām lepns, ka man ir izdevies norādīt uz nepilnībām daudzas desmitgades pastāvošajās sistēmās. Un es uzskatu, ka ir gaidāmas pārmaiņas – gan republikāņiem, gan demokrātiem.”
Vienlaicīgi eksperti atzīst, ka arī pēc šīm vēlēšanām, visticamāk, Republikāņu partijai kārtējo reizi nāksies ilgi un pamatīgi domāt par savu turpmāko politiku, jo skaitliski republikāņi ir zaudējuši demokrātiem jau piecās no sešām vēlēšanām pēc kārtas.
