Vācijas galvaspilsētas Berlīnes vēlēšanās nacionālā līmeņa jautājumi parasti spēlē visai otršķirīgu lomu. Tā pirms vēlēšanām apgalvoja izdevums „Deutsche Welle”. Berlīnes iedzīvotājus priekšvēlēšanu laikā satrauca, piemēram, tādi jautājumi, kā ļoti dārgās lidostas celtniecība, kas jau ir ievērojami aizkavējusies, kā arī skolu trūkums Berlīnes priekšpilsētas laikā, kad tur tiek novērots demogrāfiskais sprādziens. Katru gadu pilsētas iedzīvotāju skaits palielinās aptuveni par 40 tūkstošiem, tāpēc arvien akūtāk tiek izjusta arī nepietiekamās infrastruktūras problēma.
Lai arī ekonomiskā izaugsme galvaspilsēta ir augstāka par valstī vidējo un bezdarba līmenis drīzumā var nokristies zem 10% atzīmes, fiskālās izlīdzināšanas shēmā Berlīne joprojām ir atkarīga no citām federālajām zemēm, turklāt tai ir 60 miljardu eiro lieli nenomaksāti parādi.
Taču apgalvot, ka nacionāla līmeņa jautājumiem Berlīnes vēlēšanās nav nekādas nozīmes, pilnīgi noteikti nevar. Lai arī populistiski noskaņotā nacionālistu partija „Alternatīva Vācijai” galvaspilsētā aptaujās neatradās pirmajās pozīcijās, tā savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā darīja visu iespējamo, lai protestētu pret kancleres Angelas Merkeles īstenoto migrācijas politiku un panāktu viņas pārstāvēto Kristīgo demokrātu gāšanu no varas.
Un tā vien liekas, ka šo mērķi būs izdevies sasniegt.
Kā liecina pirmie vēlēšanu dati, iegūstot 23% balsu, vēlēšanās ir uzvarējusi pilsētas mēra Mihaela Millera pārstāvētā Sociāldemokrātu partija. Millers jau paziņojis, ka partija ir ieguvusi mandātu jaunas valdības veidošanai. Taču, visticamāk, sociāldemkrātiem nāksies meklēt jaunu koalīcijas partneri, jo
kancleres Angelas Merkeles pārstāvētā Kristīgo demokrātu savienība ierindojusies tikai otrajā vietā ar 18% balsu, kas ir samazinājums par 5,4 procentpunktiem un sliktākais kristīgo demokrātu sasniegums vēsturē.
Sociāldemokrāti par saviem partneriem jaunajā valdībā vēlas redzēt trešajā un ceturtajā vietā esošos "kreisos" un Zaļo partiju, kas abas ieguvušas 16,5% balsu.
Taču par vislielāko panākumu uzskatāmi tieši populistisko nacionālistu partijas “Alternatīva Vācijai” panākumi, iegūstot 11,5% vēlētāju atbalstu. Tas nozīmē, ka “Alternatīva Vācijai” ir iekļuvusi jau 10 no 16 valsts federālo zemju parlamentiem, pierādot to, ka tās idejas gūst arvien lielāku popularitāti ne tikai lauku reģionos, bet arī galvaspilsētā.
Berlīnes mērs Mihaels Millers gan bija brīdinājis, ka “Alternatīvas Vācijai” panākumi pasaulē tiktu uztverti kā labējo spēku un nacisma uzvara.
Atsevišķi eksperti jau prognozē, ka Angelas Merkeles ēra tuvojas norietam. Vēl pirms Berlīnes balsojuma Merkele atzina, ka tradicionāli tieši valdība tiek sodīta par tām nepilnībām un kļūdām, kas tiek pieļautas arī reģionālajā līmenī.
Atbalsts Merkeles pārstāvētajai partijai sarucis no 24% līdz 17%. Novērotāji uzskata, ka tas vēl vairāk palielinās spiedienu uz kancleri pārdomāt savu atrašanos amatā pirms nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
Arī pašreizējie valdošās koalīcijas partneri sociāldemokrāti saņēmuši zemāko novērtējumu pēdējo gadu laikā, lai arī balsu ziņā apsteiguši kancleres partiju.
Sociāldemokrāti varēs saglabāt Berlīnes mēra krēslu, taču kristīgo demokrātu vietā būs jāmeklē citi partneri. Vislielākais atbalsta pieaugums savukārt bijis eiroskeptiķu partijai "Alternatīva Vācijai".
