Pagājušajā gadā novērotais milzīgais bēgļu un patvēruma meklētāju pieplūdums Eiropas valstīs pamatoti licis arvien biežāk uzdot jautājumus par to, vai līdzšinējā Eiropas patvēruma piešķiršanas sistēma ir efektīva un vai visi ieceļotāji patvērumu pieprasa godprātīgi? Daudziem likās nepieņemama migrantu ceļošana cauri daudzām valstīm ar mērķi iegūt patvērumu tieši Vācijā vai kādā no Ziemeļvalstīm, kur bēgļu uzņemšanas un patvēruma piešķiršanas prasības ir labvēlīgākas, kā arī ekonomiskā situācija – pievilcīgāka.
Tagad EK ir ierosinājusi virkni jaunu noteikumu, kas harmonizētu patvēruma iegūšanas procedūras visās 28 dalībvalstīs.
Kā paziņojis par migrācijas jautājumiem atbildīgais komisārs Dimitris Avramopuls, piedāvāto reformu galvenais mērķis ir izveidot instrumentus, ar kuriem labāk pārvaldīt migrāciju gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā.
Pēc komisāra vārdiem, ES ir nepieciešama ilgtspējīga patvēruma sistēma, kas var darboties arī pastiprināta migrācijas spiediena gadījumā. Lai arī jau tagad Eiropai ir augstākie patvēruma piešķiršanas standarti pasaulē, ar patvēruma procedūru un Kvalifikāciju direktīvu pārveidošanu par regulām turpmāk tiks noteikti Eiropas līmeņa standarti patvēruma iegūšanai.
"Šīs reformas vienkāršo, izskaidro un saīsina patvēruma procedūras, radot godīgākas un daudz efektīvākas ES procedūras patvēruma pieprasījumu apstrādāšanai," norāda Avramopuls.
"Tās būs dāsnas pret pašiem ievainojamākajiem, bet striktas pret tiem, kuri šo sistēmu centīsies izmantot ļaunprātīgi. Šīs reformas ļaus ātri identificēt tās personas, kurām patiesi ir nepieciešama starptautiska aizsardzība un piešķirt to tik ilgi, cik tā būs nepieciešama. Vienlaicīgi tiks nodrošināta personu atgriešana gadījumos, kad aizsardzības tiesības ES netiks piešķirtas.
Un, visbeidzot, mūsu reformas nodrošinās, ka, lai kur arī patvēruma meklētāji neierastos, uz viņiem attieksies vienādi uzņemšanas standarti: gan mājokļa ziņā, gan integrējoties darba tirgū, gan bērnu izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanā," pauž Avramopuls.
Jaunās pārmaiņas arī padarīs stingrākus pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanas noteikumus. Proti, starptautiskā aizsardzības statusu ieguvušajām personām piecu gadu gaidīšanas termiņš pirms pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanas tiks sākts no jauna ikreiz, kad attiecīgā persona tiks atklāta citā dalībvalstī, kurā tai nav tiesību uzturēties vai dzīvot. Gadījumā, ja patvēruma meklētājs neievēros savus pienākumus uzturēties konkrētā vietā un pastāvēs aizbēgšanas risks, dalībvalstis varēs šo personu arī aizturēt.
Pirms kāda laika Brisele nāca klajā arī ar patvēruma meklētāju pārvietošanas sistēmu, kura izpelnījās vairāku dalībvalstu kritiku un līdz šim ir izrādījusies visai neveiksmīga. No plānotajiem 160 000 pārvietojamajiem cilvēkiem uz citām valstīm līdz šim ir pārvesti vien nedaudz vairāk kā 3000.
Tieši tāpēc EK ir ierosinājusi izmaiņas arī ES pārmitināšanas regulējumā. Šis priekšlikums paredz pastāvīgu regulējumu ar vienotu procedūru pārvietošanai ES iekšienē. Lai gan ES dalībvalstīm arī turpmāk būs tiesības izlemt, cik cilvēkus katru gadu pārvietot, tomēr ES, koordinējot atsevišķu valstu centienus un rīkojoties kopā, panāktu lielāku ietekmi.
Paredzēts, ka ikgadējos ES pārvietošanas plānos būs noteiktas ģeogrāfiskās prioritātes. Tāpat tiks noteikts maksimālais personu skaits, kuras jāpārvieto nākamajā gadā, balstoties uz dalībvalstu un asociēto Šengenas valstu līdzdalību un ieguldījumu, ko tās sniegušas konkrētajā ikgadējā pārmitināšanas plānā. Lai atbalstītu ES dalībvalstu centienus bēgļu pārvietošanā, EK rosina līdzšinējo 6000 eiro vietā par katru pārvietoto bēgli piešķirt 10 000 eiro, kas tiktu piešķirti no ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda.
Satraukumu par jaunajiem noteikumiem jau paudusi ANO Bēgļu aģentūra, kas norādījusi, ka jaunā sistēma nedrīkst pazemināt aizsardzības un patvēruma standartus. Organizācijas pārstāvis Viljams Špindlers arī norādījis, ka patvēruma meklētājus vajadzētu mēģināt atrunāt no ceļošanas starp valstīm, nevis viņus par to sodīt vai aizturēt.
Savukārt Eiropadomes prezidējošās valsts Slovākijas migrācijas dienesta vadītājs Bernards Prīcels sacījis, ka par reālu nastas sadalīšanu starp dalībvalstīm būs iespējams runāt tikai tad, kad visās ES valstīs dzīves līmenis būs līdzīgs. Pretējā gadījumā neviens nevar piespiest patvēruma meklētājus doties labākas dzīves meklējumos uz citu valsti.
