Mērķis - lai bēgļi maksimāli ātri nostājas uz savām kājām
Bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmas ietvaros Igaunija organizējusi citādi. Galvenokārt ierodas Sīrijas bēgļi no Grieķijas vai Turcijas. Divus mēnešus notiek mērķtiecīgs darbs šajās valstīs, pārbaudot identitāti, ziņas par dalību konfliktos un patvēruma meklētāju stāstu ticamību. Toties, kad lēmums par viņu uzņemšanu pieņemts, viņi tūdaļ nonāk savā dzīvoklī iepriekš piemeklētā pašvaldībā. Tā nav tikai Tallina vai Tartu, bet arī Pērnava un pat mazākas un attālākas pašvaldības. Patvēruma meklētājs no pirmās dienas dzīvo vietējo iedzīvotāju ielokā. Bērniem nodrošinātas vietas bērnudārzos un skolās.
Pretstatā Latvijai, kur pēc pirmajiem mēnešiem Mucenieku centrā patvēruma meklētājam jāmeklē jaunas mājas, skola, bērnudārzs, Igaunijā šī lūzuma nav. Var mērķtiecīgi iekārtot dzīvi, mācīties valodu un meklēt darbu.
„Protams, ir labi, neveidojas tādi sakopojumi un grupas, kas integrējas tikai savā starpā, bet ne ar apkārtējo," saka Igaunijas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas politikas departamenta vadītāja vietniece Liāna Rosmā. "Tomēr galvenā priekšrocība izmitināšanai uzreiz vietējās pašvaldībās ir tā, ka tas palīdz viņiem pašiem nostāties uz kājām. Viņi jau pavadījuši diezgan ilgu laiku Itālijā, Grieķijā vai Turcijā. Jauns starts dod viņiem arī jaunu jēgas apziņu un iniciatīvu rīkoties. Tādēļ galvenā priekšrocība ir viņu integrēšanās sabiedrībā, nevis nošķiršanās savrupā kopienā," pauž Rosmā.
Igaunijas sabiedrībā aug atbalsts bēgļu uzņemšanai
Gan Iekšlietu ministrijas, gan Sociālo lietu ministrija, kas nodarbojas ar patvēruma meklētājiem pārvietošanas programmas ietvaros, uzskata, ka šī pieeja ir attaisnojusies. To apliecinot arī patvēruma meklētāju aptauja.
Arī Igaunijas sabiedrībā nule teju dubultojies to skaits, kas pozitīvi izturas pret bēgļu uzņemšanu. Sākumā tāda bija tikai trešā daļa sabiedrības.
"Šī kārtība, šķiet, nāk par labu visām iesaistītajām pusēm. Tomēr pierādījies, ka izmitināšanas centros ļaudis ir trauksmaini. Gan tie, kurus uzņemam, gan arī apkārtējā sabiedrība," skaidro Sociālo lietu ministrijas padomniece starptautiskās aizsardzības politikas jautājumos Kajsa Iprus-Tali. "Bet uzreiz, izmitinot dzīvokļos dažādās pašvaldībās, viņi var sākt iejusties kā daļa no sabiedrības, kurā tagad atrodas. Viņi dodas uz nodarbinātības dienestu, ved bērnus uz skolu un bērnudārzu un sāk iejusties Igaunijā," saka Iprus-Tali.
Igaunija vēlu sākusi uzņemt patvēruma meklētājus pārvietošanas programmas ietvaros. Arī rūpīgās pārbaudes uz vietas prasa laiku. Tāpat kā Latvijā, - priekšroka ģimenēm ar bērniem.
Izmantojot naudu, ko ES izmaksā par katru uzņemto patvēruma meklētāju, dzīvokli piemeklē Sociālo lietu ministrijas piesaistīta nevalstiskā organizācija. Līgumu slēdz vēl pirms ģimenes ierašanās. Valsts samaksā arī nepieciešamo drošības depozītu. Savukārt ikmēneša īri un komunālos maksājumus sedz pašvaldība. Ģimenēm tikai jāiesniedz rēķini.
Dāsnie pabalsti visas ģimenes par nākotni Igaunijā nepārliecina
Kopš pērnā marta uzņemti 107 cilvēki. Tikai mazāk par piekto daļu – 20 cilvēki – izmitināti galvaspilsētā Tallinā. No tiem 18 dzīvo vienā Tallinas rajonā. Lielākoties krievvalodīgajā Lasnamē. Gan Tallinas vadības pārstāvis, gan Lasnamē rajona priekšsēdētāja vietnieks uzteic efektīvo programmu. Taču sarunas gaitā atzīst - tas, vai piecas pagaidām uzņemtās ģimenes paliks Igaunijā, nebūt nav droši zināms.
"Man ir sajūta, ka tās ģimenes, kurās ir ļoti mazi bērni, kas sākuši iet bērnudārzā un skolā un apgūt valodas, redz savu nākotni Igaunijā," par saviem novērojumiem stāsta Lasnamē rajona priekšsēdētāja vietnieks Jāns Rībe.
"Savukārt tajās ģimenēs, kur ir vecāki bērni – 18, 19 gadus veci – protams, tās domā un salīdzina. Piemēram, kāda ir situācija Somijā, kas ir tepat līdzās, vai kāda ir situācija Vācijā? Tās satraucas par savu nākotni. Manas personiskās domas ir tādas, ka šīs ģimenes vēl nav pārliecinātas par savu nākotni," uzskata Rībe.
Salīdzinot ar Latviju, Igaunijas sniegto palīdzību var uzskatīt par dāsnu:
Salīdzinot ar Latviju, Igaunijas sniegto palīdzību var uzskatīt par dāsnu:
Atbalsta personas pakalpojumi no sešiem mēnešiem līdz gadam.
Tulkošanas pakalpojumi divu gadu garumā (1040 eiro apmērā), igauņu valodas apmācība.
Īres līguma slēgšana, ikmēneša īres un komunālie maksājumi un uzturlīdzekļi.
130 eiro par pirmo pieaugušo, 103 eiro par otro un 130 eiro par katru no bērniem.
Tiesa, liela daļa ikmēneša izmaksu zudīs, sākot darba gaitas, bet minimālā alga to nekompensēs.
Dzīvokļi ir, taču nav cilvēcisku kontaktu
Tomēr lielākā problēma neesot materiālā puse, bet iekļaušanās sabiedrībā. Pirmās aizbraukušās ģimenes no Igaunijas apliecina – arī šai programmai ir trūkumi.
"Dzīvokļi – tā ir tikai materiālā puse. Tas, kas nepieciešams, ir sabiedriskais darbs," pauž Johanesa Mihkelsona centra pārstāvis, atbalsta personu dienesta vadītājs Juhans Saharovs. "Šobrīd mēs to bieži nedarām. Mums jāpanāk, lai viņi iznāk no dzīvokļiem. Dažkārt viņi izolējas dzīvokļos un iznāk tikai uz valodas nodarbībām vai lai atvestu bērnus no skolas. Bet komunicē tikai ar arābiski runājošajiem.
Mums jāpanāk, lai viņi ienāk igauņu sabiedrībā. Tas arī motivētu viņu valodas apmācības. Ja tas sekmēsies, tad jautājums par mitekli vairs nav tik būtisks," norāda Saharovs.
Nule tapis zināms, ka Igauniju pametušas trīs patvērumu meklētāju ģimenes. Divas no tām – uzņemtas pārvietošanas programmas ietvaros. Tomēr Igaunijas valdība ir pārliecināta par izvēlētās pieejas pareizību.
