Obama pēdējā vizītē Eiropā aicina Trampu nepiekāpties Krievijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropai ir jāsaglabā sadarbība NATO, kā arī jāturpina sankcijas pret Krieviju par bruņoto konfliktu Ukrainā. Par to sarunās Berlīnē vienojās ASV prezidents Baraks Obama un pieci Eiropas valstu līderi. Piektdien Obama noslēdza savu pēdējo oficiālo vizīti Eiropā esot prezidenta amatā, ko janvārī pārņems Donalds Tramps.

ASV prezidents Baraks Obama piektdien, 18.novembrī, Berlīnē tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkelu, Lielbritānijas premjeri Terēzu Meju, Francijas prezidentu Fransuā Olandu, Spānijas premjeru Marjano Rahoju un Itālijas premjeru Mateo Renci. Tika runāts par globāliem jautājumiem un turpmākajām ASV un Eiropas attiecībām pēc tam, kad Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanās uzvarēja Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps.

Obama Eiropas tūri sāka šīs nedēļas sākumā ar vizīti Grieķijā un pēc tam devās uz Vāciju. Tiekoties ar viņu, Eiropas valstu līderi sagaidīja atkārtotus apliecinājumus par ASV un Eiropas turpmākajām attiecībām. Trampa priekšvēlēšanu retorika daudziem par tām radījusi bažas – gan par NATO kolektīvās aizsardzības pamatprincipiem, gan viņa šķietami draudzīgo attieksmi pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Piektdien sarunās Berlīnē Obama un piecu Eiropas valstu līderi „vienojās par nepieciešamību kolektīvi strādāt, lai uz priekšu virzītu transatlantisko sadarbību”. Saskaņā ar Baltā Nama paziņojumu, seši līderi sarunās arī solīja saglabāt sankcijas pret Krieviju par karu Ukrainā līdz brīdim, kad būs pilnībā izpildītas Minskas vienošanās. Viņi arī uzsvēra, ka ir „svarīgi turpināt sadarbību starptautiskajās organizācijās, tostarp NATO”.

Iepriekš kopīgā preses konferencē ar Vācijas kancleri Merkeli Obama norādīja, ka Trampa pēcvēlēšanu solījumi saglabāt pilnīgu uzticību NATO skan „uzmundrinoši”.

Obama arī aicināja savu jaunievēlēto pēcteci Trampu, kurš amatā stāsies janvārī, nepiekāpties Krievijai: „Es ceru, ka jaunievēlētais prezidents veidos konstruktīvas attiecības ar Maskavu, atrodot jomas, kurās mēs ar Krieviju varam sadarboties, kurās mūsu vērtības un intereses saskaras, bet ka viņš arī stāsies pretim Krievijai, kur tās nav saskaņā ar mūsu vērtībām un starptautiskajām normām. Es nesagaidu, ka jaunievēlētais prezidents pilnībā sekos mūsu virzībai.

Taču ceru, ka viņš attiecībās ar Krieviju vienkārši neķersies pie reālpolitikas pieejas un nedomās par darījumiem ar Krieviju, pat ja tas kaitē cilvēkiem vai pārkāpj starptautiskās tiesības, vai atstāj mazākās valstis neaizsargātas, vai saglabā ilgtermiņa problēmas tādos reģionos kā Sīrija, mums rīkojoties tā, kā konkrētā brīdī ir izdevīgi.”

Piektdien Obama ir noslēdzis savu vizīti Eiropā un šobrīd ir ceļā uz Dienvidameriku, lai savu pēdējo ārvalstu vizīšu tūri vēl esot prezidenta amatā noslēgtu ar dalību Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības samitā Peru. Tur galvenais temats būs tirdzniecības attiecības, īpaši ņemt vērā Trampa kritisko attieksmi pret brīvās tirdzniecības līgumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti