Abās valstīs viņš uzsvēra, ka globālā ekonomika attīstās tik strauji kā vēl nekad, tāpēc sadarbība starp ASV un Eiropu ir ļoti nozīmīga.
Tikmēr noskaidrojies, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa pirmā tikšanās jaunajā amatā būs nevis ar kādu no Eiropas valstu vadītājiem, bet gan ar Japānas premjerministru.
Vācijā aizejošais ASV prezidents Baraks Obama ieradies pēc demokrātijas dzimtenes Grieķijas apmeklēšanas, kur viņš brīdināja par draudiem mūsdienu demokrātijai un centās stiprināt pārliecību, ka, neraugoties uz prezidenta maiņu un sava pēcteča kritisko retoriku, Savienotās Valstis turpinās veidot ciešas attiecības ar Eiropas valstīm drošības jomā un stiprinās ekonomiskās saites.
Noslēdzošo vizīšu ciklu Eiropā Obama arī izvēlējies, lai uzsvērtu to, ka atkāpšanās no globalizācijas nav iespējama un nākotne pieder vēl ciešākām transatlantiskajām saitēm gan drošības, gan ekonomikas jomā.
“Šis impulss mēģināt atrauties no globalizācijas ir saprotams. Cilvēki jūt, ka viņi zaudē kontroli pār savu nākotni. Mēs to esam redzējuši šeit, Grieķijā, citās Eiropas valstīs un Savienotajās Valstīs. Mēs arī redzējām, kā Lielbritānija nobalso par aiziešanu no Eiropas Savienības. Saskaroties ar šo jauno realitāti, kurā saduras dažādas kultūras, ir nenovēršami, ka daļa meklēs mierinājumu nacionālismā, savā etniskajā grupā vai ciltī,” sacīja Obama.
“Tas notiek pasaulē, kur pieaug nevienlīdzība, kā arī aizdomas vai pat naids pret politiskajām elitēm un institūcijām, kuras var šķist atrautas no parasto cilvēku ikdienas. Tāpēc valdošajām institūcijām, vienalga vai Atēnās, Briselē, Londonā vai Vašingtonā, ir jāatbild uz šo cilvēku bažām un izaicinājumiem,” uzsvēra Obama.
“Es ticu, ka gadu desmitos panāktais progress, sniegtā stabilitāte un stiprinātā drošība, ka Eiropas Savienības integrācija ir un paliks viens no lielākajiem cilvēces vēstures politiskajiem un ekonomiskajiem sasniegumiem. Šodien vairāk nekā jebkad pasaulei ir vajadzīga Eiropa, kas ir stipra, labklājīga un demokrātiska,” sacīja Obama.
Obama, tāpat kā vēlēšanās zaudējusī Hilarija Klintone un Vācijas kanclere Angela Merkele, atbalsta Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības līgumu, taču līdz ar citām jau esošām problēmām sarunas par to pašlaik vēl vairāk apdraud jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa kardināli atšķirīgais skatījums.
Francijas tirdzniecības ministrs Matiass Fekls vēl nesen ir paziņojis, ka ASV un Eiropas līgums faktiski ir miris. Tomēr Obama un Merkele uzsver, ka šo projektu ir svarīgi turpināt, balstoties uz mūsu kopīgajām vērtībām.
Piektdien Berlīnē ieradīsies arī Francijas, Itālijas Lielbritānijas un Spānijas politiskie līderi. Ir paredzams, ka arī šajā sanāksmē dominēs tirdzniecības jautājumi, kā arī Eiropas un ASV attiecību nākotne.
Tramps asi kritizējis gan šo vēl nenoslēgto līgumu, gan draudējis anulēt citus jau noslēgtos starptautiskos līgumus. Viņš arī atbalstīja Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Tikmēr kļuvis zināms, ka pirmais ārvalstu līderis, ar kuru Donalds Tramps tiksies pēc uzvaras vēlēšanās, ir Japānas premjerministrs Sindzo Abe. Gaidāms, ka abi līderi pārrunās 12 valstu kopīgi iecerēto Klusā okeāna partnerības līgumu, kuru Tramps arī asi kritizējis, kā arī drošības jautājumus, ņemot vērā jaunievēlētā ASV prezidenta izteikumus par to, ka gan Japāna, gan Dienvidkoreja pietiekami nenovērtējot to, ko Savienotās Valstis darot viņu drošības stiprināšanā.
