Demokrātu kandidātes Hilarijas Klintones un republikāņu kandidāta Donalda Trampa debašu priekšvakarā sabiedriskās domas aptaujas norādīja, ka abu kandidātu popularitāte ir līdzvērtīga, kas uzsvēra debašu nozīmīgumu.
26. septembra debatēs Klintone un Tramps diskutēja par ekonomiku, drošību un ārpolitiku.
Biznesmenis pret politiķi
Klintone izaicināja Trampa cienīgā biznesmeņa tēlu, Tramps – Klintones atklātību un tipisko politiķa runu.
Tramps savu popularitāti lielā mērā ir panācis, veidojot veiksmīga biznesmeņa tēlu. Klintone spieda uz Trampa vājajām vietām, norādot, ka Tramps ir mantojis tēva naudu, ko ir ieguldījis kompānijās, kas vēlāk ir bankrotējušas. Turklāt viņš ir vienīgais prezidenta amata kandidāts pēdējo 40 gadu laikā, kas nav publicējis savas nodokļu deklarācijas.
Tas, viņasprāt, varētu norādīt uz to ka viņš nav tik bagāts, kā saka, ka viņš neziedo tik daudz labdarībai un ka viņam ir aizdomīgi darījumi. Viņš atbildēja, ka viņš tiek auditēts un tādēļ nevar deklarācijas publicēt, uz ko gan moderators, gan Klintone norādīja, ka audits viņam neliedz tās publicēt.
Klintone arī norādīja, ka Tramps ir izvairījies no federālā ienākuma nodokļa maksāšanas, uz ko Tramps atbildēja, ka “tas nozīmē, ka esmu gudrs”.
Bet Tramps atklāja Klintones vājās vietas, pieminot e-pastu lietu un norādot uz viņas politisko stīvumu. Viņš teica, ka publicēs savas nodokļu deklarācijas, kad viņa publicēs savus 33 tūkstošus izdzēsto e-pastu. Tāpat viņš norādīja, ka Klintone varas pozīcijās ir bijusi 30 gadus un nav spējusi sasniegt politiskos mērķus.
“Tipiska politiķe - tikai runā, nekādas darbības; izklausās labi, bet realitātē nestrādā,” viņš sacīja.
Tramps piebilda, ka viņa “lielākā vērtība ir viņa temperaments” un ka “Klintonei trūkst izturības”.
Klintone norādīja, ka Trampa aizskarošie izteicieni pret sievietēm nepierāda atbilstošu temperamentu prezidenta amatam, pieminot kādu latīņu izcelsmes skaistuma konkursa dalībnieci, ko Tramps nosauca par “Miss Cūciņu”, kas tagad ir kļuvusi par ASV pilsoni un piedalīsies novembra vēlēšanās, visticamāk, izdarot izvēli par labu Klintonei.
Viens no Klintones spilgtākajiem izteicieniem debatēs bija: “Es gatavojos būt prezidente”.
Mazināt nodokļus vai glābt valsti no recesijas?
Tramps norādīja, ka ekonomika piedzīvo “briesmīgu burbuli” un ir jāmazina nodokļi, Klintone sacīja, kas tas iedzītu valsti recesijā.
Sadaļā par ekonomiku Klintone piesauca savu bieži lietoto teicienu, kas ir bijis viena no viņas pretiniekiem, Bērnija Sandersa galvenais politikas piedāvājums - “ekonomikai ir jāstrādā visu, nevis dažu labā”.
Viņa minēja parādu sloga mazināšanu universitāšu studentiem un investēšanu vidusšķirā kā galvenos lēmumus, kas veicinās ekonomisko izaugsmi. Tas varētu pārliecināt jaunāko demokrātu partijas elektorātu.
Tramps norādīja, ka viņas ekonomikas piedāvājums ir pārāk regulatīvs un iznīcinātu biznesus, uz ko Klintone iebilda, ka Trampa nodokļu politikas piedāvājumi palīdzētu viņam pašam un visturīgākajiem iedzīvotājiem, nevis vidusmēra amerikānim. Viņa uzskata, ka turīgākajiem iedzīvotājiem nodokļos būtu jāmaksā vairāk.
Ārpolitikā - uzmanības centrā terorisms
Tramps atzina, ka Klintone ir pieredzējusi ārpolitikā, bet viņas pieredze ir slikta. Bet Klintone norādīja, ka Trampam nav plāna terorisma apkarošanai.
Būtiska uzmanība ārpolitikas sadaļā tika pievērsta terorisma apkarošanai. Tramps kritizēja Klintones atbalstu karam Irākā un intervencei Lībijā, kam pats gan sākotnēji ir izteicis atbalstu.
Viņš uzsvēra, ka radikālais grupējums “Islāma valsts” nebūtu izveidojies, ja ASV karavīri nebūtu pametuši Irāku pēc iebrukuma un ja netiktu sagrābta Irākas nafta, kas tagad kalpo par vienu no galvenajiem teroristu resursiem. Lai arī pārējos ārpolitikas jautājumos Tramps ir ieņēmis izolacionista pozīcijas, viņš atkārtoti norādīja, ka viņa prezidentūras laikā tiktu “pilnībā iznīcināta “Islāma valsts””.
Viņš gan nenorādīja, kā tas tiktu panākts, jo tā kalpotu kā kāršu atklāšana saviem ienaidniekiem.
Klintone teica, ka “vienīgais Trampa noslēpums ir tas, ka viņam nav plāna”. Viņa ieņēma aktīvu pozīciju terorisma apkarošanā, sakot, ka ir jāiznīcina grupējumu līderi, jāturpina gaisa uzlidojumi un jāatbalsta arābu un kurdu partneri cīņā pret “Islāma valsti” Sīrijā un Irākā.
Nostājas mainīšana pārmesta abiem
Pret abiem kandidātiem izskan kritika par “flip-flopošanu” jeb pozīciju maiņu, kad tam ir izdevīgi politiskie apstākļi.
Viena no debates sadaļām apskatīja rasu nevienlīdzību, kas pēdējā laikā nonākusi ziņu virsrakstos saistībā ar policijas brutalitāti pret melnādainajiem ASV iedzīvotājiem. Tramps atzina, ka “dažos rajonos cilvēki patiešām dzīvo “ellē”.
Klintone atzīmēja, ka Tramps 1973. gadā tika iesūdzēts par rasu diskrimināciju, jo viņš saviem darbiniekiem neļāva izīrēt dzīvokļus melnādainajiem. Uz to Tramps gan norādīja, ka viņa vaina lietā netika atzīta un atgādināja, ka Klintone 1996. gadā, norādot uz melnādaino jaunatni ASV, nosauca viņus par “superplēsoņām”. Viņa ir kritizēta par to, ka arī šī gada kampaņā nespēja atbildēt kādai jaunietei par saviem iepriekšējiem izteikumiem.
Tramps ir mainījis savu pozīciju vairākos jautājumos, tostarp par atbalstu karam Irākā un Lībijā, uz ko norādīja gan Klintone, gan debates moderators, lai arī Tramps strīdējās pretim.
Jānorāda, ka arī Klintone savā politiskajā karjerā ir mainījusi pozīcijas vairākos savos uzskatos, sākot no atbalsta viendzimuma laulībām līdz atbalstam tirdzniecības līgumiem, izpētījis laikraksts “The Guardian”.
Tramps: Nevaram aizsargāt valstis, kas mums nemaksā; Klintone apliecina - saistības ir jārespektē
Tramps norādīja, ka “NATO dalībvalstis nemaksā savu tiesīgo daļu” un ka “ASV iegulda 73% finansiālo līdzekļu” tās struktūrā, kas nav samērīgi.
Tikmēr Klintone teica, ka “vārdiem ir nozīme, kad tu kandidē par prezidentu”, un apliecināja, ka viņas prezidentūrā ASV turēs solīto vārdu un būs lojāla tās apvienībām un kopējiem aizsardzības līgumiem.
Viņa teica, ka “cilvēki visapkārt pasaulei seko mūsu kampaņai. [..] Es būšu līdere, kas aizstāvēs mieru gan mājās, gan citur pasaulē.”
Viņa norādīja, ka NATO 5. pants ir saistošs visām tās dalībvalstīm un paredz aizsardzību, ja kāda no tām tiek apdraudēta, kas sniedz garantu Baltijas valstu drošībai.
Klintone: Tramps slavē Putinu; Tramps – nevar zināt, vai Krievija veic kiberuzbrukumus pret ASV
Klintone uzsvēra, ka viens no drošības lielākajiem izaicinājumiem šobrīd ir kiberdrošība. Uzbrukumus veic gan neatkarīgas grupas, gan tādas valstis kā Irāna, Ķīna un Krievija. Viņa pauda, ka, visticamāk, Demokrātu nacionālās konvencijas e-pastus ir uzlauzusi Krievija, lai arī Tramps Putinu slavējot, un ka tas ir veids, kā Krievija “zondē”, cik tālu ASV ļaus tai iet.
Tramps atbildēja, ka “tā varētu būt bijusi Krievija, bet varētu būt bijusi arī Ķīna”. Viņš gan iepriekš kādā preses konferencē ir uzrunājis Krieviju, sakot “ja varat atrast pazudušos (Klintones) 30 tūkstošus e-pastu, jums gan jau tiks atlīdzināts”.
Kopumā Klintone radīja prezidenta cienīgu nostāju un izturību, kas ir bijis viens no būtiskākajiem viņas mērķiem pirmajās debatēs pēc nesen gūtās negatīvās publicitātes medijos saistībā ar veselības problēmām. Klintone pret Trampu izturējās ar pietāti, kas viņas kampaņai varētu palīdzēt, jo iepriekš ir apsūdzēta arogances izrādīšanā.
Tramps atzīmēja, ka, lai arī Klintone savai kampaņai ir tērējusi trīs reizes vairāk līdzekļu nekā viņš, rezultāts šobrīd ir neizšķirts, kas, viņaprāt, norāda uz to, ka viņš ir izvērsis veiksmīgāku kampaņu.
Tramps nespēja pārliecinoši atspēkot visus pret viņu vērstos argumentus, un viņam daudzkārt pārmeta kļūdainu faktu paušanu, kas norādīja uz vāju sagatavotību. Viņš iztika bez “sišanas zem jostasvietas” un izturējās salīdzinoši pieklājīgi, taču tas viņam var kaitēt, jo viņš neizcēlās ar tik daudziem spilgtiem izteicieniem kā Klintone.
Trampam neraksturīga bija atbilde uz moderatora pēdējo jautājumu, kurā viņš atzina - “ja ievēlēs Klintoni, es viņu pilnībā atbalstīšu”.
Klintones reitings pēc pirmajām debatēm varētu uzlaboties, un arī pārējās debatēs lieli pārsteigumi abu kandidātu debašu taktikā visdrīzāk nav gaidāmi. Atlikušās divas debates gaidāmas 9. oktobrī, kurā kandidātus iztaujās arī pārstāvji no publikas, un 19. oktobrī, kad formāts būs identisks pirmajām debatēm. Bet 4. oktobrī debatēs abi viceprezidenta amata kandidāti.
