Par to trešdien sanāksmē Briselē lēmuši NATO valstu ārlietu ministri. NATO arī atkārtoti aicinājusi Krieviju izbeigt krīzes saasināšanu Ukrainā un neatcēla lēmumu par praktiskās sadarbības „iesaldēšanu”.
NATO paliek cieša Ukrainas sabiedrotā, tā trešdien Briselē vairākkārt uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Lai arī alianse uzsver, ka negatavojas Krievijas un Ukrainas konfliktā iejaukties militāri, NATO valstu ārlietu ministri ir lēmuši par vairākiem praktiskiem soļiem, kā palīdzēt Ukrainai.
„Mēs turpinām ciešo apņemšanos atbalstīt Ukrainu. Mēs vienojāmies par papildus pasākumiem, lai stiprinātu Ukrainas spējas pašai sevi aizstāvēt. To vidū ir jaunu trasta fondu izveidošana, lai palīdzētu attīstīt Ukrainas aizsardzības spējas tajās jomās, kur tas būtu visvairāk vajadzīgs – loģistikā, vadībā un kontrolē, kiberdrošībā, kā arī tiem militāristiem, kuri ir pensionējušies, palīdzēt adaptēties civilajā dzīvē,” pastāstīja Rasmusens.
Viņš arī uzsvēra, ka Ukraina izrāda ciešu apņemšanos atjaunot savu aizsardzības sektoru, atrisināt krīzi, un prezidenta Petro Porošenko miera plāns esot būtisks solis šajā virzienā, ko NATO pilnībā atbalsta.
Tajā pašā laikā alianses vadītājs uzsvēra, ka NATO vairāk nekā divdesmit gadus centusies izveidot vērtību un uzticības partnerību ar Krieviju, taču Krievija tagad šos noteikumus ir pārkāpusi un mazinājusi uzticību.
„Krievija publiski pasniedz NATO kā draudu, kamēr patiesībā Krievijas nelikumīgās darbības Ukrainā rada draudus starptautiskajai kārtībai,” pauda Rasmusens.
„Aprīlī mēs skaidri pasacījām, ka ar Krieviju vairs nekas nav tā kā agrāk, pārtraucām praktisko sadarbību, paturot atvērtas iespējas dialogam, taču šodien mēs neredzam pārmaiņas Krievijas rīcībā, un līdz ar to mums nav citas iespējas, kā saglabāt civilo un militāro sadarbību „iesaldētu”. Nekas attiecībās ar Krieviju nebūs kā agrāk, kamēr Krievija neatgriezīsies pie savām starptautiskajām saistībām,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
„Mēs aicinām Krieviju izdarīt četras lietas. Pirmkārt, pārtraukt destabilizēt situāciju Ukrainā. Otrkārt, radīt apstākļus miera plāna īstenošanai. Treškārt, pārtraukt atbalstu bruņotām separātistu grupām, un, ceturtkārt, apturēt ieroču un kaujinieku plūsmu pāri tās robežai. Tā ir reāla iespēja deeskalēt situāciju, kuru izraisīja Krievijas agresija,” sacīja Rasmusens.
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins atzinīgi novērtēja NATO lēmumu, taču neslēpa, ka situācija saglabājas ļoti saspringta, un jaunu spriedzi ienesusi otrdienas traģēdija, kad prokrieviskie separātisti notrieca helikopteru un bojā gāja visi deviņi karavīri, turklāt, tas notika laikā, kad Ukrainas puse ievēroja prezidenta noteikto miera plānu.
Kļimkins otrdien žurnālistiem Briselē norādīja, ka Ukraina arī neatkāpsies no prasībām atgūt Krimu.
„Mūsu pozīcija par Krimu ir kristālskaidra – Krima bija, ir un būs Ukraina. Turklāt tur dzīvo arī mūsu pilsoņi, un ir steidzami nepieciešams dialogs par ekonomiskajām un humānajām perspektīvām,” pauda ministrs.
Ukrainas ārlietu ministrs norādīja, ka vismaz pagaidām valsts ir nolēmusi turēties pie miera plāna un uguni neatklāt, taču kāda būs Ukrainas varas turpmākā rīcība, lielā mērā noteiks tuvāko dienu notikumi.
Jau ziņots, ka Krievijas Domes augšpalāta trešdien atcēla 1.martā pieņemto lēmumu Krievijas karaspēkam ieiet Ukrainā. Tādējādi parlaments ir atbalstījis Putina rosinājumu anulēt 1.marta lēmumu.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas nemieri sākās arī Ukrainas austrumu reģionos, kur parādījās prokrieviskie kaujinieki, kuri sagrāba administratīvās ēkas un sarīkoja referendumu ar atdalīšanos no Ukrainas. Ukrainas spēki sāka pret tiem pretterorisma operāciju, kaujās gājuši bojā vairāki desmiti kaujinieku un ukraiņu karavīru.
Savukārt maijā notikušajās vēlēšanās par prezidentu ievēlētais uzņēmējs Petro Porošenko pēc inaugurācijas piedāvāja miera plānu un izsludināja vienpusēju uguns pārtraukšanu. Separātisti gan miera plānu noraidīja, un apšaudes un uzbrukumi pret ukraiņu spēkiem turpinās.
