NATO sasauc ārkārtas sanāksmi pēc Krievijas lidmašīnas «iemaldīšanās» Turcijas gaisa telpā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Sasaukta NATO ārkārtas sanāksme, lai apspriestu incidentu, kad Krievijas iznīcinātājs pārkāpis alianses dalībvalsts Turcijas gaisa telpu pie Sīrijas robežas. NATO nosodījusi incidentu, bet Ankara jau iepriekš Krievijas uzlidojumu kampaņu Sīrijā bija nosaukusi par nepieņemamu.  

Maskava par notikušo paudusi atvainošanos, norādot, ka tā bijusi navigācijas kļūda. Tāpat Krievija pirmdien paziņoja, ka pēdējās diennakts laikā īstenojusi vēl vairākus uzlidojumus. 

Turcijas iznīcinātāji Krievijas triecienlidmašīnu savā gaisa telpā pārtvēruši nedēļas nogalē – sestdien, par to pirmdien, 5.oktobrī, paziņoja Ankara. Krievijas iznīcinātājlidmašīna Turcijas gaisa telpā ielidojusi netālu no robežas ar Sīriju, un turku lidmašīnas to pārtvērušas un pavadījušas, līdz tā izlidojusi no Turcijas gaisa telpas.

Līdzīgi incidenti jau notikuši iepriekš no Melnās jūras puses, kur Krievija pārkāpusi NATO valstu gaisa telpu paralēli arvien sliktākajām abu pušu attiecībām saistībā ar konfliktu Ukrainā, taču tagad  tas noticis no Sīrijas gaisa telpas. Maskava Turcijas gaisa telpas pārkāpšanu skaidro ar kļūmi un apgalvo, ka visus kļūmes apstākļus Ankarai ir izskaidrojusi.

Vienlaikus gan tiek ziņots par vēl vienu gadījumu, kad Turcijas pierobežā patruļlidmašīnām pārāk tuvu pietuvojusies kāda neidentificēta lidmašīna, liekot domāt, ka arī tā varētu būt no Krievijas gaisa spēkiem.

Turcijas ārlietu ministrija uz pārrunām izsauca Krievijas vēstnieku, lai izteiktu „stingru protestu”. Turcijas premjers Ahmets Davutoglu intervijā televīzijā gan norādīja, ka komunikācijas kanāli starp Ankaru un Maskavu saglabājas atvērti, piebilstot, ka „Krievija ciena Turcijas robežas”.

Bet Turcijas ārlietu ministru Feridunu Sinirlioglu norādīja, ka ir runājis gan ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, gan NATO dalībvalstu ministriem.

Krievija savukārt paziņojusi, ka incidents bija „navigācijas kļūda” un Maskava notikušo izrunājusi ar Ankaru.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kas pirmdien ieradās vizītē Briselē, gan brīdināja - ja šāda nesankcionēta gaisa telpas pārkāpšana atkārtosies, Krievija „būs atbildīga par jebkādu nevēlamu incidentu, kas varētu atgadīties”.

Erogans Krievijas uzlidojumu kampaņu Sīrijā ir nosaucis par „nepieņemamu” un brīdinājis Maskavu, ka tā ir „smaga kļūda.”

Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka gaisa telpas pārkāpums ir „nepieņemams”. Viņš pauda, ka „Krievijas darbības neveicina drošību un stabilitāti reģionā”. Pirmdien 28 NATO dalībvalstu pārstāvji apspriedīs incidentu par Krievijas iznīcinātāj ielidošanu Turcijas gaisa telpā.

“Es skaidri norādīju, ka NATO kā vienmēr ir cieši apņēmusies sargāt Turcijas drošību. Tāpēc arī tiks sasaukta alianses tikšanās, lai apspriestu radušos situāciju. Krievijas rīcība nevairo drošību un stabilitāti reģionā. Es aicinu Krieviju pilnībā respektēt NATO gaisa telpu un izvairīties no spriedzes palielināšanas ar aliansi. Es arī aicinu Krieviju spert nepieciešamos soļus, lai saskaņotu tās centienus ar pārējo starptautisko sabiedrību cīņā pret “Islāma valsti”,” pauda Stoltenbergs.

Krievijas Aizsardzība ministrija tikmēr pirmdien paziņoja, ka turpinājusi uzlidojumus Sīrijā, pēdējo 24 stundu laikā izdarot triecienus pret deviņiem teroristiskā grupējuma „Islāma valsts” mērķiem. Tostarp Sīrijas ziemeļrietumos komunikāciju centram Himsā un komandpunktam Latākijā. Šīs teritorijas gan atrodas Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīma kontrolē ar nemiernieku kaujinieku klātbūtni. Grupējuma „Islāma valsts” kontrolētās teritorijas atrodas tālāk uz austrumiem, kaut Krievijas uzlidojumi notikuši arī tur.

Pats Asads tikmēr uzsvēris, ka ar Krievijas un arī Irānas palīdzību pilsoņu kara svaru kausi var nosvērties šīs jaunās militārās koalīcijas pusē. 

“Krievijas iniciatīvai ir jābūt veiksmīgai, pretējā gadījumā mēs pieredzēsim, kā tiks iznīcināts vesels reģions, ne tikai viena vai divas valstis. Mēs esam par to pārliecināti. Ja mūsu valsts, Krievija un Irāna apvienos savu redzējumu un pieredzi, kas gūta cīņās ar terorismu savās valstīs dažādos veidos, ja mēs apvienosimies militāri, dalīsimies ar izlūkošanas informāciju un citiem pretterorisma operāciju aspektiem, es domāju, ka šīs koalīcijas spēja uzvarēt būs liela, nevis maza,” sacīja al Asads.

Krievija uzlidojumus Sīrijā sāka pagājušajā trešdienā. Maskava saka, ka bombardē gan grupējuma „Islāma valsts”, gan citu ekstrēmistu un teroristu pozīcijas. Mērķi tiek saskaņoti ar Sīrijas valdības armiju. Asads iepriekš par teroristiem dēvējis arī opozīcijas kaujinieku grupas, ko rietumvalstīs uzskata par mēreni noskaņotām.

ASV vadītās koalīcijas valstis, kas jau gadu īsteno uzlidojumus gan Irākā, gan Sīrijā, uzskata, ka Krievijas uzlidojumu patiesais mērķis ir grupējumi, kas cīnās pret prezidentu Asadu.

Krievija uzsvērusi, ka īsteno uzlidojumus pēc Sīrijas valdība lūguma. Bet Irāka pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Bagdādē izveidojusi kopīgu informācijas centru ar Krieviju, Sīriju un Irānu, lai veicinātu sadarbību cīņā pret grupējumu „Islāma valsts”, kas ir aktīvs Irākas ziemeļos. Maskava norādījusi, ka ir gatava apsvērt militārās kampaņas paplašināšanu un veikt uzlidojumus Irākā, ja Bagdāde to lūgs.

Tikmēr rietumvalstis turpina kritizēt Krievijas lēmumu militāri palīdzēt Asada palikšanai pie varas. Tiek uzsvērts, ka šāda veida palīdzība pilsoņu karu padarīs vēl asiņaināku un stiprinās visradikālākos spēkus.

“Ja Krievija grib karot ar “Islāma valsti”, tā nevar vienlaikus atbalstīt Asadu, jo Asads ar savām kasešu bumbām, ķīmiskajiem ieročiem un civiliedzīvotāju slaktēšanu darbojas kā rekrutēšanas aģents “Islāma valsts” armijai. Krievijas sniegtais atbalsts Asadam nodos Sīrijas opozicionārus “Islāma valsts” apskāvienos, stiprinot to ļaunumu, kuru, kā saka Putins, viņš cenšoties iznīcināt,” pauda Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds.

Krievija apgalvo, ka Asada spēku atbalstam uz Sīriju nosūtījusi vairāk nekā piecdesmit iznīcinātājus un kaujas helikopterus. Kā spriež analītiķi, tas tiek darīts laikā, kad režīma spēki četrus gadus ilgajā karā kļūst arvien vājāki. Tiek arī prognozēts, ka Krievijas iesaistīšanās var izlīdzināt spēkus starp karojošām pusēm, taču diez vai sniegt izšķirīgu pārsvaru, kas tuvinātu pilsoņu kara beigas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti