Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paudis bažas, ka Krievijas kuģi būs iesaistīti jaunos gaisa triecienos Sīrijā.
Šo lūgumu Spānijai NATO izsaka laikā, kad alianses aizsardzības ministri ir pulcējušies sanāksmē Briselē, kur liela daļa sarunu ir veltītas NATO dalībvalstu aizsargāšanai no Krievijas iespējamas agresijas un arī tās darbībām Sīrijā.
Bažījas par spāņu viesmīlību
"Katrai valstij ir tiesības izlemt, vai Krievijas kuģi var uzpildīt degvielu ostās," tā jau iepriekš sacīja NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs, piebilstot, ka tomēr cer, ka visas NATO dalībvalstis apzinās, ka šos kuģus var izmantot, lai veiktu triecienus Alepo un citur Sīrijā.
NATO dalībvalsts Lielbritānija izteikusies vēl tiešāk, norādot, ka jau iepriekš ir paudusi bažas Spānijas valdībai par tās viesmīlību pret Krievijas karafloti. Atturēties no Krievijas kara kuģu uzņemšanas lūgušas arī citas alianses valstis.
Taču Spānija par spīti šai kritikai vēl nesteidzas skaidri atbildēt, vai ļaus Krievijas karakuģiem uzņemt enerģiju savās ostās.
Uzmanības lokā Krievija
Šajās dienās NATO mītnē Briselē, kur tiekas alianses aizsardzības ministri, Krievija ir uzmanības lokā gan ar tās aktivitātēm Sīrijā, apšaudot ne tikai teroristiskā grupējuma "Daīš" jeb "Islāma valsts" pozīcijas, bet izrēķinoties arī ar prezidenta Bašara al Asada opozīciju, gan ar iespējamo apdraudējumu valstīm, kas ir tuvu tās robežai.
Tādēļ alianse šajās dienās lemj par starptautisko bataljonu izvietošanu Polijā un Baltijā. To uzdevums būtu iesaistīties ikviena apdraudējuma situācijā.
Bataljonus Polijā un Baltijā vadīs četras valstis - Kanāda, Vācija, Lielbritānija un ASV. Tajos kopā būs ap 4000 karavīru. Taču alianse arī no citām, īpaši Eiropas valstīm sagaida aktīvu līdzdalību šajā procesā. Francija, Dānija, Itālija un vēl virkne valstu ir apsolījušas iesaistīties. Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda, un tajā būs vairāk nekā 400 Kanādas karavīru. Plānots, ka viņi sāks ierasties nākamgad pavasarī.
Viesīs lielāku skaidrību
Kā sarunā ar Latvijas Radio atzina aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība), Latvijas kaujas grupai varētu pievienoties Itālijas, Polijas, Albānijas karavīri. Šajās dienās būs zināms, kuras valstis vēl būtu ieinteresētas.
Ceturtdien, 27.oktobrī, paredzēta visu kaujas grupā iesaistīto NATO dalībvalstu tikšanās, kad precīzāk būs zināms arī tas, ar kādu militāro tehniku NATO dalībvalstis iesaistīsies.
Līdzīgu vēlmi par NATO kaujas grupu izveidošanu izteikusi arī Turcija. Prezidents Redžeps Tajips Erdogans paudis bažas par augošu Krievijas militāro klātbūtni reģionā. Viņš Melno jūru nosaucis par Krievijas ezeru, jo tās militārā klātbūtne - īpaši līdz ar Sīrijas kara saasināšanos - esot milzīga. Sagaidāms, ka Rumānija, Bulgārija un Turcija nāks klajā ar plānu palielināt gan NATO floti, gan gaisa patruļas reģionā.
Krievijas vārds NATO sanāksmē pieminēts saistībā arī ar incidentu risku virs Baltijas jūras, kad Krievijas iznīcinātāji lido ar izslēgtu brīdināšanas sistēmu. NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs norādījis, ka NATO turpina dialogu ar Krieviju un plašāk runās abu pušu tikšanās laikā; kad tas varētu notikt, pagaidām nav precīzi zināms.
NATO ar Krieviju ir pārtraukusi praktisko sadarbību, taču sēdes vēstnieka līmenī notiek.
