NATO oficiālā pārstāve Oana Lungesku trešdien brīfingā Briselē atgādinājusi, ka Ukraina 2010.gadā nolēmusi noteikt valstij ārpusbloku statusu un šis lēmums nav mainīts.
Iepriekš Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Krievija prasa „100% garantijas tam, ka neviens neiedomāsies par Ukrainas pievienošanu NATO”.
NATO pārstāve šādus paziņojumus nosauca par „atrautiem no realitātes’.
Tikmēr Ukrainas Ārlietu ministrija uz šo Krievijas prezidenta prasību reaģēja, norādot, ka Ukraina ir suverēna valsts un pati lems, vai tai pievienoties kādai aliansei vai nē, vēsta „Eho Moskvi”.
Bet ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Pajets paziņojis, ka šādi jautājumi neskar Krieviju, Eiropu vai ASV, tie ir pilnībā atkarīgi no Ukrainas tautas, ziņo „Ukrinform”.
Jau ziņots, ka NATO līdz šim norādījusi uz būtisku Krievijas ietekmi notikumos Austrumukrainā. Savukārt Peskovs apsūdz NATO vēsturiska solījuma laušanā – proti, ka NATO netuvosies Krievijas robežām. Viņš norādīja, ka alianse ir „centusies salauzt varas līdzsvaru”.
Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers pēc tikšanās ar Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu Maskavā paudis, ka „neredz pamatu optimismam”. Viņš gan atkārtoti mudinājis Lavrovu ievērot Minskas konferencē panākto vienošanos.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
20.septembrī Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus, taču pamiers regulāri tiek pārkāpts.
