Krievijas darbības, izvietojot Ukrainas pierobežā aptuveni 20 tūkstošus karavīru un lielu skaitu bruņotās tehnikas, ir izraisījušas pamatīgas bažas gan Rietumvalstu politisko līderu vidū, gan arī NATO vadībā. Polijas premjerministrs Donalds Tusks trešdien paziņoja, ka Krievijas iebrukuma iespēja pēdējo stundu laikā ir ievērojami palielinājusies. Savukārt NATO preses sekretāre Oana Lungesku atzīst, ka Krievijas nodomus neviens nevar prognozēt, taču tās darbības rada nopietnas bažas.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens intervijā izdevumam „Financial Times” atzinis, ka NATO dalībvalstis steidzamības kārtā gatavo ātrās reaģēšanas spēkus, kuri būs spējīgi novērst Maskavas draudus gan uz zemes, gan gaisā. NATO vadītājs arī atzinis, ka kopā NATO valstis ir daudz spēcīgākas, nekā katra atsevišķi.
Cita starpā Rasmusens atklājis, ka septiņi sabiedrotie ar Lielbritāniju priekšgalā izveidos kopīgu ekspedīciju korpusu, bet Dānija, Vācija un Polija paaugstinās savu Ščecinā bāzēto spēku gatavību.
Jau ziņots, ka ANO Drošības padome noraidījusi Krievijas ierosinājumus pastiprināti pievērsties humānās krīzes risināšanai Ukrainas austrumos. Gan Kijeva, gan ASV un Lielbritānija norāda, ka Krievijas ierosinājumi ir dīvaini, jo tieši Maskava ir atbildīga par konflikta eskalāciju.
Iepriekš ar augsta ranga diplomāti ANO Drošības padomes sēdē pauduši, ka situācija Ukrainas austrumu daļā pasliktinās, un reģionam draud humānā katastrofa. Jau augusta sākumā prokremlisko separātistu kontrolētās Luganskas mērs paziņojis, ka pilsēta atrodas uz „humānās katastrofas” robežas, nedēļām turpinoties cīņām starp kaujiniekiem un Ukrainas valdības spēkiem.
Kā vēstīts, Ukrainas austrumu reģionos turpinās bruņotas cīņas starp regulāro armiju un prokrieviski noskaņoto separātistu kaujiniekiem. Ukrainas bruņotie spēki vēl ciešāk ieskāvuši Doņecku, ieejot vairākās tās piepilsētās.