„Mēs fiksējām ievērojamu Krievijas daļu izvešanu no Ukrainas teritorijas, taču Ukrainas austrumos, neapšaubāmi, vēl paliek Krievijas armijas daļas,” ģenerāļa teikto citē „Reuters”.
Viņš arī paudis, ka Krievijas teritorijā pie Ukrainas robežas paliek Krievijas armijas mobilais grupējums kaujas gatavībā, un to var izmantot, lai izdarītu spiedienu uz kaimiņvalsti.
Maskava turpina noliegt, ka tās regulārās armijas daļas iesaistītas kaujas darbībā Ukrainā.
Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Minskā notiekošajās sarunās Kijevas varas pārstāvji un prokrieviskie separātisti vienojušies par deviņiem miera plāna punktiem un vēlreiz vienojušies par uguns pārtraukšanu Austrumukrainā, kur kopš aprīļa notiek separātistu un ukraiņu spēku cīņas. Miera plāns paredz noteikt 30 kilometru „drošības zonu” Austrumukrainā un izvest no konflikta zonas visus algotņus.
Pirms tam Ukrainas parlaments slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
