NATO dalībvalstu izdevumi aizsardzībai – kurš tērē vairāk, kurš mazāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

No 28 NATO dalībvalstīm šogad tikai piecas pilda vienošanos par valsts aizsardzībai atvēlētā finansējuma apjomu – vismaz divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.   

Saistības pilda ASV, Grieķija, Lielbritānija, Igaunija un Polija.

Savukārt vismazākie izdevumi aizsardzībai ir Luksemburgai, Beļģijai, Spānijai, Slovēnijai un Kanādai.

Atvēlot aizsardzībai vienādu procentu no IKP, izdevumu sadalījums būtu taisnīgs, jo bagātākajām valstīm tas absolūtos skaitļos nozīmē  tērēt vairāk, ne tik turīgajām - mazāk.

Piemēram, Igaunijas divi procenti no IKP ir nepilns pusmiljards ASV dolāru, bet Kanādas teju viens procents IKP, kas atvēlēts aizsardzībai, naudas izteiksmē ir 15 miljardi ASV dolāru.

Divi procenti no IKP ir politisks pierādījums, ka valsts ir gatava segt savas līdzdalības izmaksas NATO un ilgtermiņā ieguldīt savu bruņoto spēku attīstībā.

ASV, kas aizsardzībai atvēl 3,6 procentus IKP jeb 660  miljardus ASV dolāru, ir vadošā alianses valsts arī būtisku lēmumu pieņemšanā - tāpēc ASV prezidenta loma, protams, ir svarīga.

Savienotās Valstis arī maksā lauvas tiesu - jeb piekto daļu no kopējiem maksājumiem, kas vajadzīgi pašas alianses kopējam finansējumam.  15 procentus šo izmaksu sedz Vācija, bet 10 Lielbritānija. 

Nepieciešamību tuvāko gadu laikā sasniegt un pēc tam arī noturēt aizsardzībai nepieciešamo finansējumu uzsver arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”). Viņš patlaban kopā ar aizsardzības ministru atrodas darba vizītē ASV, kur ar starptautiskās koalīcijas partneriem spriež par cīņu pret teroristisko organizāciju “Daīš”.

Rinkēvičs sarunā ar LTV “Panorāmu” uzsvēra, ka Latvija allaž ievērojusi savas saistības pret sabiedrotajiem un to sagaida arī no partneriem – neraugoties uz to, kāds prezidents vai premjers ir pie varas katrā valstī.  



Latvijas, gan stājoties NATO, gan esot dalībvalsts, stingri ievērojusi savas saistības, piedaloties arī starptautiskajās operācijās, esam nopietni izturējušies pret savām saistībām un uzskatām un sagaidām, ka sabiedrotie tikpat nopietni izturēsies pret savām, norādīja ministrs.

Lai kas būtu premjers vai prezidents, saistības pret sabiedrotajiem ir abpusēji svarīgas,
mūsu atbildība ir palielināt aizsardzības budžetu, un tas tiks izdarīts, tāpēc nebūs neviena iemesla pārmest, ka mēs nedarām visu nepieciešamo, norādīja Rinkēvičs. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti