Pēc NATO tikšanās Rasmusens pastāstīja, ka ir apspriesti tālākie soļi, reaģējot uz krīzi Ukrainā, un uzsvērts, ka diplomātiskie ceļi ir vienīgais veids situācijas noregulēšanai.
NATO pauž atbalstu ceturtdien paredzētajām četrpusējām ASV, Eiropas Savienības, Maskavas un Kijevas sarunām, lai atrastu situācijas politisko risinājumu.
„Mēs aicinām Krieviju piedalīties situācijas atrisināšanā. Pārtraukt destabilizēt situāciju Ukrainā, atvilkt visus spēkus no Ukrainas pierobežas un skaidri pateikt, ka neatbalsta vardarbību, ko izvērš labi bruņotie prokrieviskie aktīvisti,” pauda Rasmusens
Reaģējot uz pēdējā laika notikumiem Ukrainā NATO ir lēmusi pastiprināt savu drošību visā NATO teritorijā un īpaši Austrumeiropā, kas līdz šim paudusi vislielākās bažas par Krievijas agresiju. Rasmusens pavēstīja, ka dalībvalstis ir vienojušās par tuvākā laika plānu, kā stiprināt drošību NATO dalībvalstīs, un tas nozīmē, ka Austrumeiropā tiks izvietoti jūras, gaisa un sauszemes papildspēki. Tas, pēc ģenerālsekretāra teiktā, notiks visdrīzākajā laikā. Kā piemēru viņš minēja, ka būs vairāk lidmašīnu Baltijas, debesīs, kuģi Baltijas jūrā. Taču pagaidām precīzākas detaļas nesniedz. Rasmusens norādīja, ka tas vēl nebūšot viss, ja nepieciešams, NATO tuvākajās nedēļās un mēnešos lems par papildus soļiem
Šodien dalībvalstis lēmušas par visātrāk veicamajiem soļiem, kā norādīja NATO ģenerālsekretārs - par pastāvīgu NATO bāzu izveidošanu Baltijā šodien nav lemts. Taču viņš neizslēdza, ka par to varētu runāt jau domājot par tālākajiem soļiem.
"Mēs šodien neesam par to lēmuši, bet esam vienojušies par pasākumu kopumu, ko var ieviest nekavējoši. Taču darbs turpināsies. Kad mēneša sākumā tikās NATO ārlietu ministri, viņi uzdeva mūsu militārajiem ekspertiem izvērtēt iespējas stiprināt kolektīvo aizsardzību, un tas iever gan vidēja, gan arī ilgāka termiņa pasākumu. Un gan šeit, NATO mītnē, gan mūsu militārie eksperti, mēs turpinām izvērtēt ceļus, kā iespējams vēl vairāk palielināt mūsu kolektīvo aizsardzību," sacīja Rasmusens.
Kā zināms patlaban NATO gaisas spēku bāze atrodas Lietuvā, Šauļos, kur uzturas NATO iznīcinātāji, kas apsargā Baltijas debesis, taču izskanējis, ka vēl vienu līdzīgu bāzi varētu veidot Igaunijā, kas jau ir piedāvājusi Amari gaisa spēku bāzi, savukārt Latvijā, iespējams, varētu veidot NATO kuģu ostu.
NATO spēku komandieris Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs norādīja, ka vēlākais līdz ceturtdienai viņš iesniegs visām dalībvalstīm detalizētu plānu par NATO gaidāmo dienu aktivitātēm, taču atturējās publiskot detaļas un to, kuras valstis un ar cik lieliem spēkiem piekritušas piedalīties. Ģenerālis līdzīgi pauda, ka NATO bāzes Baltijā būs tālāko soļu jautājums.
"Es piekrītu, ka mums ir jāpalielina NATO spēku gaisa patruļu bāzu skaits, lai varētu nosegt lielāku mūsu alianses teritoriju. Igaunija tiešām ir piedāvājusi vietu. Taču mēs izvērtēsim notikumus un raudzīsimies, kur esam un kā varētu rīkoties," teica Brīdlovs.
Lai gan vēl pagaidām konkrētas detaļas par NATO tuvākā laika aktivitātēm netiek izpaustas, kā noradīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, Latvijas iedzīvotāji tās varētu jūst jau pavisam drīz.
Pagaidām NATO pastiprinātas aktivitātes plāno līdz gada nogalei, taču kā sacīja ģenerālis Brīdlovs, viss būs atkarīgs no notikumu attīstības Ukrainā.
Brīdlovs arī norādīja, ka joprojām pie Ukrainas robežām koncentrētie spēki ir lieli, spēcīgi un gatavi. Taču NATO jaunie plāni esot domāti nevis Krievijas iebiedēšanai, bet primāri pašas alianses aizsardzībai.