„The Moscow Times” raksta, ka NATO valstis arī nespēj vienoties par finansējumu šādu vienību izveidei.
NATO līderi par ātrās reaģēšanas vienību izveidi vienojās Velsā septembra sākumā. Tur bija panākta vienošanās par 5000 sauszemes kājnieku spēku izveidi, kam palīdzētu gaisa un jūras spēki, kā arī speciālās kaujas vienības.
Šādas ātrās reaģēšanas vienības īsā laika posmā spētu reaģēt uz iespējamu Krievijas agresiju pret kādām no NATO dalībvalstīm, kas atrodas Austrumeiropā. „Mēs esam sapratuši, ka uzlabot mūsu spējas būs grūtāk nekā alianse, iespējams, bija domājusi, kad tā pieņēma lēmumu Velsā,” sacījis Lielbritānijas vēstnieks NATO Ādams Tompsons.
Paredzams, ka nākamajā otrdienā NATO valstu ārlietu ministri tiksies, lai pārrunātu paveikto pēc Velsas samita. Tomēr jau tagad diplomāti paredz, ka nākamajā gadā neizdosies izdarīt iecerēto ātrās reaģēšanas spēku vienību izveidi.
Tiesa, kāds cits diplomāts, kurš vēlējies palikt anonīms, norādījis, ka patlaban visas sarunas fokusējas ap tematu „kurš par to visu maksās un kurš nodrošinās karavīrus un ekipējumu”?
ASV cer, ka galveno lomu ātrās reaģēšanas spēku vienību spēlēs Eiropas valstis. Taču eiropieši izdevumu un apjomu dēļ, iespējams, cerēs uz ASV, kas ir dominējošais spēks NATO. ASV varētu būs atbildīga par gaisa transportu un smago bruņojumu.
Bažas par Baltijas valstu un Polijas drošību sākās pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas, kā arī pēcāk sekojošo iebrukumu Austrumukrainā. Krievija gan oficiāli nekad nav atzinusi, ka tās karavīri ir Austrumukrainā un viņu klātesamību Krimā arī atzina vien tad, kad pussala jau bija pārņemta.
