Pēc tikšanās ar Itālijas valdības vadītāju Stoltenbergs izteica piesardzīgu optimismu par iespēju saglabāt trauslo pamieru starp prokrieviski noskaņotajiem separātistiem un Ukrainas armiju.
Viņš arī pauda prieku par cīņu intensitātes mazināšanos un izteica cerību par uguns pārtraukšanas ievērošanu. Vienlaikus Ziemeļatlantijas alianses vadītājs informēja, ka Krievija pēdējo mēnešu laikā ir ievedusi Ukrainā vairāk nekā 1000 militārās tehnikas vienību.
Krievijai jāizved savi tanki, artilērija un pretgaisa aizsardzības sistēmas no valsts austrumiem, uzsvēra Stoltenbergs.
Tikmēr Polijas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi par plāniem nosūtīt uz Ukrainu militāros instruktorus, kuru uzdevums būs apmācīt šīs valsts armijas karavīrus. Intervijā vietējam televīzijas kanālam Polijas aizsardzības ministrs pavēstīja, ka apakšvirsnieku apmācības misija tiek gatavota NATO uzraudzībā. Mācības notiks Ukrainas galvaspilsētā Kijevā un Ļvovā. Pagaidām netiek atklāts instruktoru skaits. Tomēr Polija, līdzīgi ASV, pagaidām atturēsies no ieroču un bruņojuma piegādes Ukrainai. Amatpersona paziņoja, ka tas varētu aktivizēt karadarbību Ukrainas austrumos.
Jau vēstīts, ka Ukrainas armija 26.februārī sākusi smagā bruņojuma atvilkšanu no konflikta zonas valsts austrumos, kā to paredz 12.februāra „Minskas-2” vienošanās par Ukrainas krīzes noregulējumu.
Arī pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku līderi iepriekš saskaņojuši dokumentus par smagā bruņojuma atvilkšanu no sadursmes līnijas ar Ukrainas spēkiem un paziņoja, ka sāks bruņojuma atvilkšanu svētdien, 22.februārī, taču izpilde kavējās.
Sestdien, 21.februārī notika arī gūstekņu apmaiņa, atbrīvoti 139 ukraiņu karavīri un 52 separātisti. Arī gūstekņu apmaiņu paredzēja Minskā 12.februārī panāktā vienošanās par 13 miera plāna punktiem. Tā paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Tomēr arī nedēļu pēc uguns pārtraukšanas no Ukrainas nepārtraukti pienāca ziņas par apšaudēm un bojāgājušajiem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
