Hercogs pārstāvēja kristīgos demokrātus, un, lai gan saskaņā ar Vācijas konstitūciju prezidentam ir lielākoties ceremoniāla loma, baudīja lielu popularitāti sabiedrībā.
Bavārijā dzimušais jurists aukstā kara laikā tika ievēlēts par Konstitucionālās tiesas tiesnesi un vēlāk prezidentūras laikā bija ļoti aktīvs dažādu sociālo un ekonomisko reformu atbalstītājs.
Romāns Hercogs bieži runāja par smagākajām Vācijas vēstures lappusēm, drosmīgi atzīstot nacistiskās Vācijas noziegumus. Pēc prezidentūras termiņa beigām viņš atgriezās pie jurisprudences un vadīja Eiropas Savienības pamattiesību hartas izveidi.
