2014. gada jūnijā Moldova parakstīja vienošanos par asociāciju ar Eiropas Savienību un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidi. Pēc šī dokumenta ratifikācijas strauji pasliktinājās Kišiņevas attiecības ar Krieviju, kura pauda bažas, ka pēc Eiropas produktu brīvas nonākšanas Moldovas tirgū tie tiks tālāk eksportēti uz Krieviju. Tieši tāpēc tika ieviests aizliegums ievest Krievijā arī virkni Moldovā ražotu produktu, īpaši vīnu un dārzeņus.
Pagājušajā gadā notikušo prezidenta vēlēšanu priekšvakarā viens no galvenajiem pretendentiem uz valsts vadītāja amatu, sociālistu līderis Igors Dodons pirmo reizi paziņoja, ka ievēlēšanas gadījumā viņš centīšoties panākt asociācija slīguma ar Eiropas Savienību atcelšanu. Šonedēļ, viesojoties Maskavā jau kā jaunais Moldovas prezidents un tiekoties ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu, Dodons šos apgalvojumus atkārtojis:
„Es ne reizi vien esmu iestājies pret šī līguma parakstīšanu. Es uzskatu, ka šī vienošanās Moldovai nekādus plusus nav devusi. Mēs pazaudējām Krievijas tirgu un, lai cik tas dīvaini nebūtu, arī mūsu eksports uz Eiropas Savienību ir krities. Līdz ar to mēs no šī līguma neko neesam ieguvuši. Es neizslēdzu, ka pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām 2018. gadā, kurās, es ceru, uzvarēs Sociālistu partija, šī jau būs arī parlamenta vairākuma pozīcija un šī vienošanās tiks anulēta.”
Šis viedoklis gan nesaskan ar Eiropas Savienības sniegtajiem datiem. Tie liecina, ka Eiropas Savienība joprojām ir lielākais Moldovas donors un humānās palīdzības sniedzējs. Eiropas kaimiņu politikas instrumenta ietvaros 2014. gadā vien Moldova ir saņēmusi vairāk nekā 130 miljonu eiro lielu palīdzību, un Moldova joprojām ir lielākā Eiropas Savienības palīdzības saņēmēja uz vienu iedzīvotāju visā Eiropas kaimiņu reģionā. Eiropas sniegtā palīdzība tiek izmantota dažādu nozīmīgu reformu, piemēram, tieslietu, izglītības, ekonomiskās attīstības un enerģētikas, īstenošanā. Tāpat Eiropas Savienība ir investējusi gaisa un ceļu infrastruktūrā, kā arī īstenojusi vairākus pārrobežu sadarbības projektus, nemaz nerunājot par pilsoniskās sabiedrības atbalstīšanu, kā arī bezvīzu režīmu ar Moldovu. Šajā jautājumā Moldova joprojām ir vienīgā Austrumu partnerības dalībvalsts, ar kuru šāds režīms ir spēkā jau gandrīz trīs gadus.
Par spīti šiem faktiem Igors
Dodons ir izteicis vēlmi parakstīt vienošanos par potenciālo sadarbību arī ar Krievijas vadīto Eirāzijas Ekonomisko savienību.
Iespējams, sākotnēji Moldova būšot vien novērotāja, taču tas ļaušot iegūt priekšstatu par to, kā organizācija darbojas un kā tā varētu palīdzēt uzlabot attiecības un ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Pēc Dodona vārdiem, tas gan nenozīmējot jauna dzelzs priekškara veidošanu ar Eiropas Savienību, taču attiecības ar 28 valstu bloku nedrīkstot veidot, balstoties uz pretkrievisko retoriku. Līdzīgi esot jāveido attiecības arī ar Ukrainu, tāpēc, lai arī Krima de facto esot uzskatāma par Krievijas sastāvdaļu, moldāvu varas iestādēm esot jābūt ļoti uzmanīgām, lai spriestu par Krimas oficiālu atzīšanu par Krievijas daļu.
Prezidenta Igora Dodona izteikumi Maskavā jau izsaukuši asu pretreakciju dzimtenē. Tā, piemēram, Moldovā valdošā koalīcija ar Demokrātisko partiju priekšgalā paziņojusi, ka iestājas par neapstrīdamu Eiropas integrācijas vektora turpināšanu. Paziņojumā norādīts, ka tuvināšanās Eiropas Savienībai joprojām saglabājas kā viena no fundamentālajām Moldovas ārpolitikas prioritātēm. Demokrātiskā partija arī paudusi gatavību neitralizēt jebkādus prezidenta centienus anulēt asociācijas līgumu. Savukārt, komentējot prezidenta Igora Dodona iniciatīvu parakstīt sadarbības memorandu ar Eirāzijas Ekonomisko savienību,
Demokrātiskā partija norāda, ka šādam projektam nav juridiska spēka, jo prezidentam nav tādu pilnvaru pieņemt šādus lēmumus, kā arī nav reālu šī projekta realizācijas mehānismu un politiskā atbalsta Moldovā.
Sagaidāms, ka jau nākamajā mēnesī Igors Dodons dosies vizītē arī uz Briseli, kur ir solījis nodemonstrēt Eiropas Savienības līderiem pieejamos datus par to, ka divu gadu laikā nekāds progress neesot sasniegts, tāpēc nepieciešams domāt par to, kā abu pušu attiecības veidot tālāk.
