2001.gadā Eiropas Savienība pieņēma direktīvu, kuras mērķis bija tuvoties kopīgiem autortiesību noteikumiem dalībvalstīs. Direktīva pieļāva dažādus izņēmumus, starp kuriem dalībvalstis varēja izvēlēties. Piemēram, Lielbritānijā un Vācijā autortiesības neaizsargā publisku ēku fotogrāfijas. Latvijā no arhitektūras fotogrāfijām nedrīkst gūt peļņu. Savukārt Francija šādu izņēmumu nav ieviesusi. Tādēļ Eifeļa torņa apgaismojums ir uzskatāms par mākslas darbu, un tā fotogrāfiju publicēšana ir autortiesību pārkāpums.
Eiropas Parlamenta deputāte no Vācijas Pirātu partijas Jūlija Rēda to uzskata par absurdu: „Ja es uzņemu Eifeļa torņa fotogrāfiju naktī, tas ir autortiesību pārkāpums. Ja es bildi uzņemu dienas laikā, autortiesības nav pārkāptas. Nevar sagaidīt, ka tūristi no Beļģijas vai Vācijas to zinās. Ja es savā blogā izmantoju piecas sekundes no kāds populāras filmas, tas tiek uzskatīts par autortiesību pārkāpumu, lai gan nav radīti nekādi komerciāli zaudējumi.”
Rēda vēlas ieviest autortiesību standartu ES, kuram būtu jāseko visām dalībvalstīm. Viņa uzskata, ka vecā direktīva ir novecojusi un nav vienojusi Eiropas Savienību. Drīzāk katra valsts to ieviesusi atšķirīgi, tādēļ radies haoss. Jūlija Rēda uzsver, ka īpaši svarīgi autortiesības sakārtot ir interneta vidē: „Internetam nav robežu, un interneta priekšrocība ir tā, ka dalībvalstis var viegli mainīties ar kultūru, un Eiropas Savienībai tas būtu jāatbalsta.”
„Es neteiktu, ka es gribu vaļīgākas autortiesības. Drīzāk es vēlētos vienkāršākus noteikumus, jo šobrīd tie ir ļoti sarežģīti un atšķirīgi dalībvalstīs.”
Internetā autortiesību jautājums ir īpaši sāpīgs. Piemēram, „Google” ir kļuvusi par vienu no vērtīgākajām kompānijām pasaulē, pārdodot reklāmas savā mājas lapā, kuru daudzi lietotāji izmanto tikai, lai atrastu citu veidotu saturu. „Google” satura radītājiem par to neko nemaksā.
Eiropas autoru un komponistu biedrību apvienības ģenerāldirektore Veronika Debrose to uzskata par netaisnību: „Saturs internetā tiek ekspluatēts, jo notiek satura vērtības pāriešana starpnieku pusē, kas ir kļuvuši par īstajiem labuma guvējiem. „Google”, „YouTube” un citas šādas satura glabāšanas platformas nespēlē autortiesību spēli un izmanto Eiropas Savienības likumdošanu, lai nemaksātu par autortiesībām. Tas ir nepieņemami. Šādas platformas ir lielisks instruments patērētājiem, bet tās gūst lielu peļņu no satura izmantošanas, un tām būtu jāmaksā par autortiesībām.”
Viens no Jūlijas Rēdas priekšlikumiem ir arī ļaut bibliotēkām iznomāt e-grāmatas. Šobrīd Eiropas Savienības likumi to neparedz. Par šo un citiem autortiesību jautājumiem Eiropas Parlamentā plānots balsot aprīlī.
