Mediji: Krievija iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanās un palīdzējusi Trampam uzvarēt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Krievija iejauksies ASV prezidenta vēlēšanās ar mērķi palīdzēt Donaldam Trampam uzvarēt, pie šāda secinājuma nonākusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) slepenā ziņojumā. Par tajā secināto, atsaucoties uz augstu stāvošām amatpersonām, ziņo ASV laikraksti. 

Vienlaikus Baltais nams paziņojis, ka ASV prezidents Baraks Obama pieprasījis izlūkdienestiem veikt "visaptverošu pārbaudi" par priekšvēlēšanu laikā notikušajiem kiberuzbrukumiem.

Trampa komanda slepeno dienestu secināto noraidījusi, paziņojot, ka "tie ir tie paši cilvēki, kuri sacīja, ka Sadamam Huseinam ir masu iznīcināšanas ieroči".

Saskaņā ar ASV mediju piektdien ziņoto, slepenā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes jeb CIP ziņojumā secināts, ka Krievija iejaukusies ASV prezidenta priekšvēlēšanu procesā ar mērķi palīdzēt pretrunīgi vērtētajam nekustamo īpašu magnātam, republikānim Donaldam Trampam vēlēšanās sakaut Demokrātu partijas kandidāti Hilariju Klintoni.

Laikraksts "New York Times" vēsta, ka slepenajiem dienestiem ir "liela pārliecība" par to, ka Krievijai ir saistība ar priekšvēlēšanu laikā piedzīvotajiem kiberuzbrukumiem, kas vērsti pret Demokrātu partiju.

Par līdzīgiem CIP secinājumiem ziņo arī laikraksts "Washington Post". Atsaucoties uz augstu stāvošām amatpersonām, izdevums vēsta, ka personas, kurām ir saites ar Maskavu, piegādājušas vietnei "WikiLeaks" hakeru iegūtas e-pasta vēstules, tostarp Demokrātu nacionālās komitejas un Hilarijas Klintones kampaņas vadītāja Džona Podestas rakstītās. "Wikileaks" vēlāk publicēja Podestas e-pasta saraksti.

"Washington Post" citē kādu augustu stāvošu ASV amatpersonu, kas pagājušonedēļ tikusi informēta par šī vērtējuma izklāstu senatoriem, sakām,  ka "izlūkošanas kopienas vērtējums ir tāds, ka Krievijas mērķis šeit bija atbalstīt vienu kandidātu iepretim otram, lai palīdzētu Trampam tikt ievēlētam".

CIP aģenti senatoriem teikuši, ka ir "diezgan skaidrs", ka Trampa ievēlēšana bija Maskavas mērķis.

Tomēr joprojām esot neatbildēti jautājumi, piemēram, slepenajiem dienestiem neesot pierādījumu, ka Krievijas amatpersonas būtu norīkojušas kādas konkrētas personas piegādāt vietnei "Wikileaks" hakeru iegūtās demokrātu e-pasta vēstules. Jāpiebilst, ka "Wikileaks" dibinātājs Džuljens Asanžs noliedza jebkādu saistību ar Krieviju.

Jaunievēlētais ASV prezidents Tramps, kuram amatā jāstājas janvārī, CIP ziņoto noraidīja. Viņa komanda paziņojumā atcirta, ka "tie ir tie paši cilvēki, kuri sacīja, ka Sadamam Huseinam ir masu iznīcināšanas ieroči", piebilstot, ka "vēlēšanas beidzās jau pirms ilga laika ar vienu no vēsturē lielākajām uzvarām Elektoru kolēģijā. Tagad ir laiks doties tālāk".

Vienlaikus ASV prezidents Baraks Obama piektdien lika izlūkdienestiem veikt "visaptverošu pārbaudi" par priekšvēlēšanu laikā notikušajiem kiberuzbrukumiem.

Paredzēts, ka šis ziņojums tiks pabeigts pirms Obama 20. janvārī atstās prezidenta amatu, tomēr nav skaidrs, vai šis ziņojums tiks publicēts.

Kremlis jebkādas apsūdzības par kiberuzbrukumu vai dezinformācijas kampaņu rīkošanu ārvalstīs allaž stingri noliedzis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti