Bezvīzu režīma ieviešana jau jūnijā ir viena no Turcijas stingrākajām un Eiropas Savienībai neērtākajām prasībām, ko Turcijas vēlas apmaiņā pret apsolījumu apturēt migrantu plūsmas uz Eiropu.
Vēl nesen, pēc vizītes sīriešu bēgļu nometnēs Turcijas pilsētā Gaziantepā un tikšanās ar valdību, Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss, kurš valsti apmeklēja kopā ar Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku un Vācijas kancleri Angelu Merkeli, vēlāk atskaitoties Eiropas Parlamentam pauda, ka ES un Turcijas vienošanās ir vienīgais veids, kā risināt migrācijas krīzi. Viņš arī solīja, ka Brisele ļoti strikti uzmanīs Turciju un vēros, lai visi nosacījumi būtu pildīti, tādejādi liekot saprast, ka Eiropas Komisija atbalsta bezvīzu ieviešanu ar Turciju.
Turcijas varas iestādes par spēju uzņemt bēgļus ar komplimentiem tās pašas vizītes laikā apbēra arī Donalds Tusks, sakot, ka Turcija šajā ziņā ir paraugs visai pasaulei. Par to gan ļoti skeptiski izteicās dažādas starptautiskas cilvēktiesību organizācijas, sakot, ka Eiropas varas pārstāvji vizītes laikā Turcijā ir redzējuši tikai labos piemērus.
Uz šo procesu ļoti skeptiski raugās arī Eiropas Parlamentā, kam būs jāapstiprina Eiropas Komisijas rekomendējums, norādot uz virkni cilvēktiesību un demokrātijas pārkāpumu Turcijā.
Arī ES dalībvalstīs, kam būs teikšana bezvīzu režīma apstiprināšanas procesā, uz šo soli raugās dažādi.
Vēl nesen tapa zināms, ka Turcija ir izpildījusi tikai pusi no 72 prasībām, kas katrai dalībvalstij veicamas, lai iegūtu bezvīzu režīmu. Taču Turcijas gadījumā visam bija jābūt kārtībā līdz 4 maijam, lai brīva ceļošana stātos spēkā jau jūnijā. Uz bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību cer arī citas valstis, piemēram, Austrumu partnerībā esošā Ukraina, tādēļ jau iepriekš izskanējis, ka izņēmuma izdarīšana Turcijai būtu nevēlams precedents.
Savukārt Turcijas vara brīdinājusi, ka pārtrauks vienošanos no savas puses, ja ES neizpildīs šo prasību.
Ziņots, ka ES un Turcijas vienošanās spēkā stājās martā un tā paredz, ka Turcija ierobežo migrantu un bēgļu plūsmu uz Eiropas Savienību, atpakaļ uzņemot cilvēkus, kuri laivās devušies uz Grieķiju, kā arī paplašinot uzturēšanās vietas Sīrijas bēgļiem.
Saskaņā ar Eiropas Savienības robežuzraudzības aģentūras „Frontex” datiem, migrantu un bēgļu plūsma uz Grieķiju ir būtiski mazinājusies, taču cilvēktiesību organizācijas raida trauksmes signālus, ka Turcija nav īstā vieta, kur atpakaļ nosūtītajiem atrasties. Turcija no ES saņem arī būtisku finansējumu bēgļu situācijas uzlabošanai – 3 miljardus eiro, kā arī ir apsolīti vēl trīs miljardi eiro klāt, kad iepriekšējie būs iztērēti un valstij būs iemesls pieprasīt vēl. Savukārt par katru no Grieķijas atpakaļ uzņemto cilvēku, Eiropas Savienība pie sevis izmitina vienu bēgli no sīriešu nometnēm Turcijā.
